Manas paziņas stāstījums, kurš mani neatstāja vienaldzīgu!
Mūsu Neatkarīgā Latvija, mani gandrīz jau novedusi kapsētā. Esmu 49 gadus jauna sieviete un jau 5 gadus invalīde, darbu atrast grūti tieši veselības dēļ, bet dzīvoklis jāmaksā, esmu visu noslēgusi un atslēgusi ko vien var un tomēr man krājas parādi par siltumu un citiem kom.maksājumiem.... invalid.pensija uz doto brīdi 80 lati, taču zāles, mediķu apmelējumi ir ļoti dārgi un bez viņiem es vispār nevaru pārvietoties, es šeit nerunāšu par to no kā pārtieku /ēšanu/..... nekad par to neesmu nevienam stāstījusi, bet nu ir pārņēmis izmisums - kā kliedziens, apjukums - pat paņēmu kredītu, lai mani neizliktu no dzīvokļa, taču saprotu, ka tā ir laika pavilkšana garumā un ko tālāk....nav man radu, jo vīrs un dēls ir gājuši bojā 1992.gadā.....esmu viena un katru vakaru izraudu spilvenā savu sāpi, tāpat lūdzu Dievu, bet manā dzīvē nekas nemainās..... veselību zaudēju pēdējā darba vietā kur nostrādāju gandrīz 20 gadus un tieši tāpēc palūdza aiziet......es saprotu, ka neko negaidu, taču gribējās parunāties ar kādu, es jau negaidu, ka žēlos, bet varbūt kādam ir kāds vērtīgs padoms kā izkļūt no šādas situācijas.... Paldies jau iepriekš, ka esat mani saruna biedri.... man nav sava datora, tāpēc palūdzu, lai tekstu pārraksta kaimiņiene.
Keywords: dzīves stāsts0
Sūtu visiem mīļu paldies, ka nepalikāt vienaldzīgi, ka parunājāt ar mani, šeit ir daudz noderīgu adresīšu, kurus palūgšu, lai kaimiņiene izskata, kura vairāk piemērota manai situācijai..... vēlreiz liels, liels paldies, lai Dievs jūs visus svētī!
Šī pabalsta apmērs 2011.gadā ir 56 lati par katru pilnu sešu mēnešu periodu.
Pabalsta apmērs ir noteikts vienādā apmērā visiem invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Par šī pabalsta izlietojumu cilvēkiem nav jāatskaitās.
TrTrūcīgās personasimenes) statusu iedzīvotāji var iegūt sociālajā dienestā pēc savas deklarētās dzīvesvietas.
37.pants. Sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi
(1) Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstu, izņemot vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, un nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam, izņemot gadījumu, ja persona ir:
1) invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja;
Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu
Jālasa likums un MK noteikumi, jāseko jaunākajiem grozījumiem.
Un ne tikai invalīdiem ir šie stāsti. Arī manā dzīvesvietā cilvēkam jāstrādā no 8.00 līdz 22.00, lai varētu tā vien kā samaksāt jumtu virs galvas un iedot bērnam ēst...par kādu pašattīstību lai tunā, ja sistēma izsūkusi pēdējos spēkus. Nu ir un ir cilvēkiem jāmeklē izeja no tā kapitālisma murga...
...iespējams, ka nežēlīgi uzrakstīšu... bet tādā veidā tiek iznīcināta iedzīvotāji, konkrēti Lv... tā kā - tā cīņa par valodu bija bezmērķīga un nevajadzīga, pat stulba... ne jau par to bija un ir jācīnās, bet gan par ekonomiku, tās uzlabošanu, tad nebūtu šādu stāstu... izjuks ES, nāks citi KUNGI un mežģīsim mēli viņu valodā, jo dzīvot tak gribas...
Zem guloša akmens ūdens netek - kaut kas tiešām jādara lietas labā
ja ta ir vismaz paziņa vai kaut kaimiņiene-ir sociālais dienests-80 lati uz cilveku ir ļoti maz-jāparunā ar ģimenes ārstu-varbūt ir pārskatāma grupa un piešķirama pirmā -ar kopšanas pabalstu.Pašai vai kādam citam jagriežas socialajā dienestā-būs pabalsts un arī dzīvokļa pabalsts.
Diez vai amigos ir īstā vieta , kur griezties pēc palīdzības ...
Skumjš stāsts ... Domāju , ka jāgriežas kādās sociālajās iestādēs , ja pašai problemātiski - jāpalūdz to darīt draugiem , paziņām ..., nenoslēgties 4 sienās , būt vairāk cilvēkos , pie dabas ..., nu tā kkā ...