Ko mēs ieliesim cits citā?
Vai tās sāpes būs vai prieks,
Rūgtums saglumējis rūgtums,
Neizpratne īgnums liegs?
Maiguma mēs visi alkstam
Kāpēs tad tā ir tik maz?
Vai tik grūti ieaudzējams
Te uz zemes būtu tas?
Kā var pamosties tik nīgri
Un tik skābi dienu sākt
Un ne vienu pašu sprīdi
Saulei pretīm nepanākt?
Aproc sevī vakardienu,
Ja tai kautkas slikts bij klāt,
Lai tā šodienu un rītu
Nevarētu samaitāt.
Un es gaidu lielo brīdi
To-kad ļaudis ļaudīm sauks-
Aproc sevī vakardienu,
Lai tās vietā maigums plaukst.
Kad šis lielais brīdis pienāks?
Vai mums tālu jāiet vēl?
Ak- šī brīža labad
Nebūtu nekā man žēl!