Es šo dienu neatdošu putekļiem,
Neatļaušu sarūsināt raizēm,
Mirdzošu,kā viņu saņēmu,
Gribu to līdz mūža galam aiznest...
Nestāstiet,ka dzīvojam mēs nākotnei,
Ka vislaimīgākie esam darbā,-
Tikai tādu dienu vārdā mēs
Spējam izturēt šīs zemes skarbumu...
Lai cik ilgi klejojam un maldāmies,
Lai cik daudz no tumsas trauka dzeram,
Katrs kautkur dziļi,dziļi dvēselē
Mēs ar tādu dienu tikties ceram,
Kad pār kalnu rokas izpletuši,
Balti bērzi smejot pretī skrien
Un mums-nogurušiem,neticīgiem,salauztiem-
Zilus spārnus prieks pie pleciem sien.
Ā.Elksne
Keywords: attiecības38711
Ne gadu gaita vērš mūs vecus,
Bet mīlestības izsīkums-
Kad nav nekur neviena pleca,
Pie kura tiektos,raudāt mums.
Kad nav nekur nevienas rokas,
Ko klusējot pie vaiga spiest,
Kad nav nekur vairs gaiša loga,
Ar kuru tumsā runāties.
Kad nav vairs vārda "mīļais","labais",
Ko kaut vai murgos izrunāt,
Tad iestājas tāpat,kā dabā,
Tas laiks,kad padošanās klāt.
*** Ārija Elksne ***
Paldies-Ā.Elksnei ir skaista dzeja
bEZ KOMENTARIEM.