Ir piektdienas vakars ,
Stunda vēl nevēla ,
Bet pošos uz dusu jau iet :
  
     Bērni kā putni
    Uz koncertu laidušies ,
    Bet es gribu baudīt
    Savu vienatnību :
    
        .... domas kā magones plauks ,
            sirds tavu vārdu sauks ;
             atbalss pār jūŗām skanēs ....
          
          ... nošalc manas calatheas spārnu vēdas
                   / viņa sen jau pie miera devusies -
                      tad kāpēc tā švīkoņa ,
                       spārnu vēdoņa ?!
                
                  Nu domām cits virziens ,
                  Cits apjoms ,
                   Cits griezums ....

                 Vai bija tad vērts
                    Tik agri pie miera doties ?!      
            
      14.06.''13
     / S. Grasmane /