Tevis nav jau 40 dienas - mana sirsniņa sāp un ilgojas...
Keywords: dzīve38617
Jā, es patiešām paiešu maliņā! Kristīnes dēļ.
Viņa man bija žiperīga, bieži brauca pie kāda ciemos. Viņai ļoti patika spēlēt loto un dažādas kāršu spēles.
Es tā arī neiemācījos cept garšīgās plānās pankūkas, kā to darīja viņa.
Joprojām ļoti sāp sirsniņa, kad atceros, kā ienākot vakārā slimnīcas palātā ieraudzīju tukšu gultu... viņa aizgāja miegā. mani pēdējie vārdi viņai bija... gaidi mani, es rīt vakārā atbraukšu... bet viņa mani nesagaidīja...
ingrid, škic!
Ja Tu te tikai bazarē, Fe ja, tad nevajag to attiecināt uz visiem!!! Ir blogi, kuros pabazarējam, ir- kuros parunājam no sirds!! Tas, ja tajos otrajos, kāds iespļauj, tas jau nenozīmē, ka spļauj visi!
/piedod, Kristīne!/
nestreso. ōme nāks sapņos, kad gribēs brīdināt.
/bet sarunas ar omi pret amigos bazaru nomainīt tas gan ir pipec. /
Tā nav tiesa,ka viņas nav,viņa ir ik mirklī,ko Tu atceries..un viņa patreiz ir Tavs sargeņģelis,atceries to,kad ir skumji un kad ir priecīgi ap sirsniņu,runā ar viņu kā savu sargeņģeļi un viņa dzirdēs Tevi Viņa ir Tev blakus savā mīlestībā..vienmēr ..atceries to
Tas ir tad, ja Tev pašai gribas stāstīt... es tā to domāju... Ko, Kristīnīt, Tavai vecmāmiņai visvairāk patika darīt, kad bija brīvs laiciņš?
Ingrid, jautā droši.
Kristīnīt, es baidos pārkāpt kādas robežas, bet- ja es Tev pajautāšu ko par Tavu vecmāmiņu, Tu vēlēsies atbildēt?
Lai arī visi zina, ka cilvēks piedzimst, nomirst, bet savu mīļo promiešana ir skumja bez gala, laikam tieši šo savstarpējo mīļo attiecību dēļ, kuras gribētu vel turpināt, saņemt mīļumu, dot sirsnību...
Ingrida, es ar' rakstu un raudu...
Vecmāmiņa man ļoti tuvs cilvēks, viņa mani uzaudzināja. Joprojām liekas, ka viņa aizbraukusi ciemos pie māsas uz laukiem un drīz atbrauks atpakaļ.
Mans tētis aizgāja 40 gados, un dienā- pirms Viņš aizdevās, lai neatgrieztos, mēs spēlējām šahu... kopš dienas tās- vairāk neesmu šahu spēlējusi... ai, nupat saraudinaji mani!!!! ............... bet- vajag raudāt!!!!!!!!!
Ingrida, viss kārtībā, viņa ilgu mūžu nodzīvoja, bet gribētos vēl kādus 10 gadiņus klāt...
Pastāsti kaut ko par savu vecmāmiņu! Ja jau uzrakstīji, tad, kā Ineta teica: varbūt Tev vajag vienkārši parunāties.. varbūt, runājot par Viņu un kādu asariņu noraudot, liksies- nu ir Viņa tepat....
Ingrīda, tā sirsniņa tagad dus mūžīgā mierā, viņai noteikti tur ir labi...
... nu redzi, kā sanāca- kmr rakstīju, tkm- Tavas skumjas nosauktas vārdā.. Atvaino, ka sanāca ne tā!..
Jā, gribētos ar viņu aprunāties kaut sapnī, bet viņa nenāk...
Dažus blogus zemāk 5.punktā teikts: " Gribi satikties - uzaicini."
Zinu jau!- lepnums un tā tālāk... bet- nu ir reizes, kad vnk jānoliek tas 'pie kājas', un- jādara tas, ko vēlies, un viss.. jo- vai Tu zini, ka tā otra sirsniņa arī neilgojas??, un, ka viņa, tā otra, sevī nebakstās tāpat??.. nezinot- kas Tev tur un kā, varēju jau uzrakstīt tikai to, ko zinu no sevis.. Gribējās ko labu, atvaino- ja galīgi garām..