Tu esi, biji un būsi man īpaša,
Cik vien mīlēt man tevi ļauts.
Arī ja šķirs mūs likteņa zobens,
Vienmēr tu īpaša paliksi man.

Īpašais smaids un smejošās acis,
Dvēseles siltums un roku glāsts.
Skaistajā sejā ietērptais saprāts,
Īpašu redzēt man tevi liek.

Auguma grācija, tā īpašais šarms,
Dievišķa gaismā no tevis plūst.
Iemīlēt liekot ik šūniņu tavu
Un par īpašo tevi vien saukt.

Tai pašā dienā kad satiku tevi,
Jutu cik īpaša vari man kļūt.
Ja spēšu mīlēt un cienīt tevi
Ļaujot pašai par īpašu būt.
/Egils Dambis/
P.S. Šis darbs ir veltīts ikvienai sievietei, jo katra sieviete ir īpaša ja vien tāda vēlas būt. Esiet īpašas!