Varbūt - nekas nav arī bijis,
Vien rudenīgi lietus lijis...
Tikai sirdī paslēpies kāds vārds,
Kurš tāpat vien nebij' izdomāts.

Un vai gan vairs tiekties pēc tā vērts,
Kas bijis, bet tomēr pazaudēts ?
Tikai asteres ziedus vēl liec
Pār taku, kur domās gaidīts tiec.

Gan jau norims, un izbeigsies viss -
Kā ugunskurs, kurš izdzisis.
Un velti pelnos liesmu vēl pūst, -
Upes jau atpakaļ neatplūst.

Bet, kad sārta rītausma sacīs :
Paveries jaunai dienai acīs, -
Gribēsies ticēt, ka vēl kaut kur
Ir kāds, kurš mani pie rokas tur.

/Sandra Grīnberga/