Kad meičas vairs nebendēs nervus
Kad pirkstā vairs nevajdzēs kost
Es metīšu malā  pīpi
Man   pasaulē gribēsies jozt

Es laimīgs tad būsu– bez gala
Kā kaija ko vējš gaisā  ceļ
Kaut nespīdēs pasaules mala
Sev nebūšu akmens ko veļ

Kaut lieti man asi sit sejā
Nav atpakaļ ceļa kur iet
Ir viegli par akmeni palikt
Bet smagi ir dziedāt un diet  

Ūdens aizskalo projām miegu
Sapņus naksnīgos  paņemot  līdz
Dienu,  ritinot kamolā , diegu
Smej kaut dvēsele minorā stīdz

Lieti rimsies steigs mākoni balti
Siltu segu zemei segs sniegs
Ja ar dvēselei skumji un salti
Zini mūžīgais  nāks reiz tai miegs  ( )

Jā .. drīz man būs zāģis jāņem - un tad arī koki kritīs  

Visas spēles, Jāni, izspēlē cilvēki paši!!!
Un- beigsim vienreiz!!- novelt visu uz Likteni- abstrakto!!
..........................................................
Neesmu dzīvesgudra, bet mācos :) .. Klūpu, ceļos.. un tā.. kā jau notiek- ne tikai- rudenī.. Ir bezgala daudz- kā vērts. Nesasalt :)