VALSTS PREZIDENTS – PEDERASTS… VAI ESAM PELNĪJUŠI KO LABĀKU ?
    2023.gada maija beigas daudzus Latviešus patīkami pārsteidza ar negaidīti labo Latvijas hokeja komandas rezultātu, iegūstot 3.vietu Pasaules čempionātā. Uzreiz jāatzīmē, ka Latvijas hokejistu komanda ne tuvu vairs nav tāda kā pirms gadiem 20, kad tās vairumu sastādīja vai nu vietējie nelatvieši, vai par īpašiem nopelniem naturalizētie okupanti. Tagad tā ir gana latviska, un, ja ko šinī sakarā var nožēlot, tad tikai to, ka naturalizētie jaunlatvieši hokeju jau sen vairs kā nespēlē, bet viņiem un viņu pēctečiem par izciliem nopelniem piešķirtā pilsonība joprojām ir spēkā… Diemžēl jau pēc pāris dienām šim priekam sekoja auksta ūdens šalts no mūsu likumdevējiem – Valsts prezidenta amatā ievēlēts Edgars Rinkevičs, tautā saukts par Pidarēviču; cilvēciņš, kurš, analogi kā bēdīgi slavenais Kārlis Streips, atzīst, ka ir gejs un lepojas ar šo statusu (izcēlums mans – A.G.). Sorosiskie saziņas līdzekļi jau labu laiku prognozēja šādu notikumu attīstību, tomēr es biju viens no tiem cilvēkiem, kas klusībā cerēja, ka varbūt tomēr tā nenotiks, varbūt būs kāds faktors, kas šiem zemiskajiem plāniem neļaus īstenoties…
    Taču tā tas diemžēl notika. Skaidrs, ka izšķiroša nozīme te bija tieši ZZS balsīm, tāpat skaidrs arī tas, ka šī partija neko nedara, kas būtu pretrunā ar tās faktiskā līdera un maizes devēja Aivara Lemberga interesēm. Dievs vien zina, kas šoreiz Lembim bija apsolīts par Pidarēviča atbalstīšanu, domāju, ka šeit nav runa tikai par hipotētiskām vietām valdībā ZZS ministriem. Noslēgumam tuvojas apelācijas lietas izskatīšana Lemberga kriminālprocesā, un jābūt stipri naivam cilvēciņam, lai domātu, ka tās rezultāts nekādā veidā nav atkarīgs no politiskās situācijas valstī. Ja pēkšņi brīnumainā kārtā izrādīsies, ka Lembergs tiek visās apsūdzībās attaisnots, tad tas ļoti daudz ko izskaidros… tāpat nebūšu stipri izbrīnīts, ja pēkšņi ASV varturi konstatēs, ka pret Lembergu&Co izvirzītās sankcijas tomēr ir bijušas pārspīlētas vai vispār nepamatotas. Tā kā šo to (varbūt pat diezgan daudz ko) Lembis un viņa draugi ar minēto balsojumu nenoliedzami iegūs, taču pietiekami daudz arī zaudēs. Es ceru, ka nekļūdīšos, apgalvodams, ka Lembergs un ZZS pēc notikušā būs tādi pat politiskie līķi, kā patlaban jau ir “Saskaņa” un “Jaunie Konservētāji”. Jo, cik man ir gadījies runāt ar cilvēkiem – potenciālajiem ZZS atbalstītājiem, tad kā pamatojumu savām simpātijām pret šo politisko spēku vienmēr dzirdēju šādus argumentus: “Jā, varbūt viņš ir korumpēts, un ir jau viņš arī gana prokrievisks, bet viņš tomēr cīnās pret Sorosa bandu un visām preteklībām un neķītrībām, ko tā aizstāv un grib arī mums “iepotēt””. Nu izrādās, ka tā tas nebūt nav. Nākamais solis no ZZS puses laikam būs bēdīgi slavenās “Stambulas konvencijas” ratificēšana un “viendzimuma partnerattiecību” likuma pieņemšana. No sorosītu puses, savukārt, sekos t.s. sarkano līniju noņemšana un atzīšana, ka ne ZZS, ne Lembis nav nemaz tik slikti kā sākotnēji likās… Bet tauta? Nu, tauta gan jau kārtējo krupi sagremos, turklāt līdz jaunām Saeimas vēlēšanām vēl vairāk kā 3 gadi, gan jau varbūt daudz kas līdz tam aizmirsīsies…
    Dažs labs varbūt iebildīs, ka nav tik svarīga indivīda seksuālā orientācija, ka tikai cilvēks būtu labs un kārtīgs Patriots. Šādai nostājai, protams, nevar piekrist. Pirmkārt, Pidarevičs nav nekāds Patriots, cita lieta, ka sorosiskie mediji gan cenšas viņu par tādu pataisīt, taču viņiem trūkst pārliecinošu argumentu, lai pamatotu šādu šī indivīda vērtējumu. Jā, pēc 2022.gada 24.februāra daudzi varturi kļuva stingrāki savā retorikā pret Krieviju, taču atcerēsimies, kādi viņi bija pirms šī datuma, un redzēsim gan jau, kādi viņi būs pēc t.s. Ukrainas krīzes atrisinājuma vienā vai otrā virzienā. Jāatceras, ka mūsu varturi jau paši praktiski neko nelemj, viņi lielākoties skatās ES un ASV līderiem mutē un atkārto to, ko šie viņiem pasaka priekšā… Tie savulaik noteica, vai mūsējiem jābrauc ir uz Maskavu svinēt 9.maiju, ko darīt ar okupekli, ar KF pilsoņiem…utt., u.tjp. Domāju, ka arī jaunais prezis pēc stāšanās amatā nebūs mazāk pretlatvisks un prokrievisks kā visi viņa priekšgājēji.
    Otrkārt, prezidents nav tikai augstākā valsts amatpersona, viņš zināmā mērā pilda arī valsts un tautas simbola funkcijas. Un, ievēlot šai amatā pederastu, mēs ar viņa personību paužam arī to, kas mēs paši esam un kādas vērtības pārstāvam. Lai cik tas nebūtu nepatīkami, tomēr, kad paRašas varturi ironizē par Gejropu, viņu teiktajā ir gana daudz patiesības. Turklāt, Latvija šajā jomā nu ir nonākusi pirmrindniekos – nevienā kaut cik pasaulē pazīstamā valstī (visādus salu arhipelāgu vadoņus un Āfrikas džungļu cilšu virsaišus šoreiz atļaušos ignorēt) pederasts nav bijis Valsts vadoņa amatā. Ir bijuši daudzi geji un lezbietes - deputāti, mēri, ministri, arī premjeri, bet prezidenti tomēr nē. Arī ASV progresīvie demokrāti nav pagaidām mēģinājuši izvirzīt valsts pirmās personas amatam kādu netradicionāli orientētu īpatni, acīmredzot saprotot, ka tādam nav reālu izredžu tikt ievēlētam. Mēs nu varam lepoties, ka esam progresīvāki kā visi pārējie… Un man neviļus nāk prātā pirms padsmit gadiem radio dzirdēta smēķētājiem adresētā reklāma: “Viņiem nav naida pret tevi, viņiem riebjas tavs kaitīgais ieradums…”.  Tā tas ir arī ar pederastiem, var jau būt, ka kā cilvēks dažs labs no viņiem nav nemaz tik slikts, taču, ja šis indivīds savu netikumu ne tikai neapkaro, bet vēl ar to publiski lepojas, tad skaidrs, ka viņš cieņu nepelna, kur nu vēl iespēju ieņemt Valsts pirmās un augstākās amatpersonas posteni.
    Vēl kāds varbūt sāks piesaukt jaunāko laiku vēsturi un atgādināt, ka Kārlis Ulmanis arī bija pederasts. Te nu jāsaka, ka pārliecinošu pierādījumu šim faktam nav, ir gan daudzas aizdomas, ko par viņa attiecībām ar Munteru, Lūkinu un Rudumu savulaik izplatīja politiskie konkurenti un nelabvēļi, sākot ar nodevējiem sociķiem un beidzot ar Patriotiem pērkonkrustiešiem. Bet, kā saka ķīniešu sakāmvārds: “1000 zvirbuļi vēl nav zilonis, 1000 aizdomas vēl nav pierādījums”. Ticamāks man liekas fakts, ka K.Ulmanis nebija precējies jaunībā gūtās traumas dēļ, kuras rezultātā viņam bijušas traucētas reproduktīvās funkcijas un, kā divdomīgi jokoja viņa nedraugi, nebija vajadzības skūties, jo bārda nemaz neauga… Taču, lai gan pašam viņam ģimenes nebija, K.Ulmanis vienmēr uzsvēra ģimenes nozīmi tautas un valsts dzīvē, ne prātā viņam nenāca kā normu sludināt kaut kādas “netradicionālās attiecības” un “dažādu veidu ģimeņu modeļus”, kas visi esot vienlīdzīgi. Atkal kāds teiks – bet tie bija citi laiki, toreiz nekur pasaulē praktiski homoseksuālismu nesludināja par normālu parādību. Te nu nākas vien piekrist, un tieši tāpēc jākonstatē, ka toreiz pederasta (slēpta vai atklāta) ievēlēšana (vai pašiecelšana) prezidenta amatā nebija ne tuvu tik bīstama kā tagad, toreiz zilā mafija nebija izpletusi savus taustekļus pa visu pasauli un nemēģināja piespiest teju visu cilvēci savas piekoptās pretīgās perversijas uztvert kā dabiskas un leģitīmas. Tāpēc, lai nu kāds būtu bijis K.Ulmanis un cik daudzas smagas kļūdas savā politiskajā darbībā pieļāvis, tomēr apvainot viņu kā pretdabīgu seksuālu attiecību popularizētāju un legalizētāju nav nekāda pamata. Savukārt, Pidarēvičs, es domāju, darīs visu, kas viņa spēkos, lai gan Stambulas konvenciju ratificētu, gan “partnerattiecību likumu” pieņemtu, gan kriminalizētu homoseksuālisma kritiku.
Vai būs deputāti, kas viņam pretosies? Baidos, ka ne īpaši daudz. Cik man gadījās dzirdēt vēlēšanu debates, ne no t.s. nacionāļiem, ne tikumības sargiem – Šlesera&Co (kuru vienai deputātei, starp citu, par palīgu strādā pederasts M.Ruks) kā arguments Edika nepiemērotībai prezidenta amatam ne reizi neizskanēja viņa seksuālā orientācija; pamatā runāja par to, ka vienai partijai nedrīkstot būt gan premjera, gan prezidenta postenis, ka tas izraisīšot nestabilitāti koalīcijā…utt., u.tjp. Vai šādi iecietīgi un progresīvi (ne tikai no šā vārdā nosauktās partijas) deputātiņi iebildīs pret prezīša eiropeiskajām iniciatīvām? Nav nekāda pamata uz to cerēt. Un mūsu garīdzniecības pārstāvji? Luterāņu vadonis J.Vanags jau kā īstens advokāts izdomāja atrunu – Pidarēvičs esot teicis, ka viņam šobrīd nekādu attiecību neesot, tātad, varbūt savu grēcīgo netikumu jau ir atmetis, un, ja nu tomēr tā nav, ja viņš melo, tad tas ir viņa paša grēks Dieva priekšā, bet mēs nedrīkstot viņu nosodīt, mums viņam jāticot uz vārda.  Savukārt, katoļu vadonis Stankevičs vispār klusē, un ko gan viņš var teikt, visiem tak zināma ir pašreizējā Romas pāvesta iecietīgā attieksme pret homīšīem, kā arī daudzie kriminālprocesi, kas ierosināti pret katoļu priesteriem par izvirtību piekopšanu ar bērniem… Tātad, arī viņi nebūs normālo attiecību aizstāvji un NEpederastu draugi.
    Atliek vēl jautāt – un kā ar mūsu tautu? Dažs labs uzreiz visgudri sacīs: “Ja mums pašiem būtu tiesības vēlēt, nekad tāds cilvēciņš ievēlēts netiktu”. Atļaušos šo apgalvojumu apšaubīt. Mēs redzam, kāds augsts reitings joprojām ir mūsu tautas slepkavai (viens no maigākajiem apzīmējumiem, ko viņai var veltīt) Veročkai, kā cildināts tiek Vzjatlers, izteikta nožēla par Levita-Melita aiziešanu (“labs prezidents bija, velna Lapsa viņu noēda”), kā apjūsmota tiek ilgā Kariņa atrašanās premjera amatā. Izskanēs iebildes, ka tautu ir nozombējuši saziņas līdzekļi, un tā tas tiešām arī ir, 99%, ja ne vēl lielāks to skaits atrodas sorosītu rokās, bet kāds pamats domāt, ka tas pats nenotiktu prezidenta vēlēšanās, ja tajās arī piedalītos visa tauta? Noteikti bez problēmām iestāstītu (it īpaši plānprātīgajiem senioriem, kuru vēlme balsot ir apgriezti proporcionāla viņu spējai saprast Latvijā un pasaule notiekošo), ka tieši Pidarēvičs ir īstais un neaizstājamais kandidāts, par kuru ir jāatdod savu balsi. Cerēt, ka tauta pašorganizēsies un kaut ko sāks darīt pēc savas iniciatīvas, ir visai naivi. Jau otro gadu pēc kārtas nevar savākt 1/10 daļas vēlētāju parakstus ģimenes jēdziena definēšanai Satversmē, lai gan šim nolūkam nevajag pat dibenu pacelt no dīvāna, vien atvērt portālu latvija.lv un dažus datora taustiņus nospiest. Kā neticama leģenda izskan fakts, ka pirms padsmit gadiem ekstrēmisti esot apmētājuši praida dalībniekus ar mēsliem, tagad pat ar plakātu teju neviens viņiem neuzdrošinās iziet pretī…  Un tad nu rodas jautājums – bet varbūt mēs nemaz neesam labāku prezi sev pelnījusi, varbūt tieši tādu mums arī vajag? Atbildi uz šo jautājumu lai katrs sev sniedz pats. Bet, kas attiecas uz indivīdu Pidarēviču, tad mans ieteikums būtu – ignorēsim šo personību! Neuzskatīsim viņu par mūsu prezidentu – nerakstīsim viņam vēstules (t.sk., arī lūgumus apžēlot sevi vai mūsu tuviniekus), neiesim uz pasākumiem, kur viņš piedalās, ja nejauši gadīsies viņam uzdurties, nespiedīsim viņam roku, bet griezīsim muguru. Protams, ideālais variants būtu masveidā rakstīt vēstules uz Prezidenta kanceleju ar aicinājumu perversiju piekopējam atteikties no sava amata, atstājot to kādam normālam cilvēkam. Bet, vai mūsu tauta būs uz to spējīga? Diezin vai, drošības iestādes tak var sākt uz tādiem šķībi skatīties, iekļaut kādā melnajā sarakstā…utt., utjp. Un tad nu atkal paliek atkārtot jau līdz nejēdzībai “nodrāzto” izteicienu par to, ka katrai tautai ir tādi vadoņi, kādus tā ir pelnījusi! Arī mūsu tauta šai ziņā nav nekāds izņēmums!
    PAR PATRIOTISKU UN TIKUMISKU LATVIEŠU NĀCIJU
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

04.06.2023.                                    Aivars Gedroics