Dzīve raksta mūsu stāstus
July 13 23:37
lipinasmuzika
Neskumsti par to, ko nevar mainīt,
Laiks visu dziedē kaut sāp vēl šodien.
Sāpes izzudīs kā sapnis rītā
Un atstās tikai siltumu sevī.
Tu klusumā meklē kaut ko pazīstamu
kā roku, kas turētu tevi cieši.
katrs kritiens, katra asara
ir ceļš, kas ved tevi tuvāk sev.
Tu nevari mainīt, kas bijis jau,
bet vari ļaut tam beidzot aiziet.
un katra rēta kļūst par gaismu,
ja ļauj sev just pa īstam.
Atlaid, lūdzu!~
Tu nevari mainīt, laid to vaļā
Dzīve raksta tavu stāstu.
Sāpes izkūst kā sapnis rītā un pārtop klusā skaistumā.
Atrodi mieru manā tuvumā vai sevī, kur sirds jūtas droši.
Uzticies un plūsti līdzi. Tu neesi viens nekad.
Ir naktis, kad domas nelaiž vaļā,
un sirds tik ļoti grib saprast,
kāpēc viss notika tieši tā
un kāpēc vēl joprojām sāp.
un pat caur sāpēm dzimst kaut tīrs, kaut kas īsts un neaizskarams.
un tu pamazām iemācies sevi turēt, kad viss brūk.
Tu nevari mainīt, kas bijis jau,
bet vari piedot un elpot brīvi.
un katra asara kļūst par spēku,
ja ļauj sev mīlēt vēlreiz.
Tu nevari mainīt, laid to vaļā
Dzīve raksta tavu stāstu.
Sāpes izkūst kā sapnis rītā un pārtop klusā skaistumā.
Atrodi mieru manā tuvumā vai sevī, kur sirds jūtas droši.
Uzticies un plūsti līdzi. Tu neesi viens nekad.
Comments (11)
- Order:
- reverse
- direct
Ansītis S. 01:24Oi....komatiņš pazudis,Piedošanu....garumzīme pazudusi,Atvainojos....burtiņš gaisā izkūpēja,,,,
Tā skatos ,jau simts gadus ,uz Ingrīdiņas ķibelēm i domāju.....vai man dzīve paveicies ???
Kad es tik aptaurēts jo skolā negāju ,pareizrakstību neapguvu,balabols pa dzīvi i ja ar kaučko uzrakstu,Amigosiņā,tas jau tāpatās salasāms ir grūti .... Nē nu....vajadzētu jau iet skolā un pamācīties...pareizrakstību to jo pat vienā teikumā :< Ingrīdiņu nopērt nevajag samīļot !>
Jau gadus desmit un simtām reižu sēž es nakti domādam’si –kur lai
lieku komatiņu ???
Vai man uzmest monētiņu ,vai iet meklēt skolotāju ,jebš ar līsti gultiņā’i ???
Ingrida X. yesterday at 22:24Ansīša dzejolis.. Dagij, ne man par to spriest..
Bet - atkal kaut kas dziļi, jo dziļi..
Ingrida X. yesterday at 22:22ak manu dieniņ! - kur palieku es, valodniece? - valoDā.. tā ir, kad emocijas pārņem prātu
Ingrida X. yesterday at 22:20Noklausījos dziesmu jau n-to reizi.. šķiet - neko spēcīgāku savā valogā pēd.laikā neesmu klausījusies neko, neko tādu, kas iesēstos atmiņā un atskaņotos jau atkal un atkal..
Paldies Tev, Dagija!
Ansītis S. yesterday at 22:08
Dienu skrejās smilkst dvēsele klusi
Domu skrējienam komanda – stāt !
Strikta pavēle dota tai ––––– dusi
Dzīvē šajā nav lemts savādak......
Atnāks nakts tevi palaidīs bŗīvē
Ļauts būs logā uz mēnesi kaukt
Par ko sapņoji dzīvītē šajā
Acis aizverot, domās, ļauts skaut .
Ingrida X. yesterday at 21:56Kā jau vienā no iepr.Taviem blogiem minēju, pēdējā laikā klausos intervijas ar Maiklu Džeksonu, skatos vecos ierakstus, iepazīstu viņa fenomenu no jauna - daudz dziļāk un pamatīgāk.. saprotot, cik daudz gaismas šai cilvēkā bija, kā viņš tika izpostīts garīgi un fiziski.. Jā, šobrīd esmu uz šīs nots..
Ingrida X. yesterday at 21:51ak vai! ne jau "diesma", bet "dZiesma" - nupat iesmeju pati par sevi
Laikam, kā šķiet, esmu drusku pārkarsusi saulē, lai!!, man prieks, ka vasariņa atkal atgriezusies!!:)))))
Ingrida X. yesterday at 21:46Uii - vĀrdus! (garumzīme visās emocijās pazuda ).. Jo! - diesma patiesi ir kkas īpašs, uzrunājošs ļoti.. Paldies!
Ingrida X. yesterday at 21:43Jā, forši, ka ievietoji arī vardus
Dziesmu klausos jau n-to reizi, tagad - dziedot sevī arī līdzi
Dagija D. yesterday at 21:39Lai arī dziesma šķiet skumja, bet - Neskumsti.. un Sāpes izzudīs..
darīsim tā, kā iesaka dziesmas vārdi un dzīvē ienāks gaisma :)
Vienkārši viens te teica, ka noklausoties dziesmu, pēc 5 min jau neatceras, par ko bija runa.. tāpēc ieliku vārdus.. izlasot tomēr labāk.
Ingrida X. yesterday at 21:18Ļoti, ļoti aizķēra šī dziesma, kad to noklausījos jau 1.x, šķiet, tas bija Tavā blogā "Līgo".. Kad pirmoreiz uzzināju par šo izpildītāju, par viņas mūziku.
Jā, tā ir dziesma, kas iesēžas, uz palikšanu.. Tikai.. nu jā!, uzdzen skumjas tomēr, nu tā kkā.. Lai cik mani saista mūzika un teksts, gribas tomēr nedaudz oponēt:
Jā, dzīve raksta savu stāstu, tā ir!, bet ļoti daudz, bezgala daudz atkarīgs jau no mums pašiem, no tā, cik daudz atļaujamies, cik daudz noliedzam un baidāmies..baidāmies tā, kas varētu būt (lai pēcāk skumji secinātu: varēja būt, bet nebija ), tā tas nu ira, ko darīt? laiku tad atpakaļ nepagriezīsi, atliek vien pieņemt, ka ar tevi ir tā, kā ir (klausījos YouTube variantā, jo neesmu tik-tokere, neesmu arī instagramā; nesaista šīs aktivitātes galīgi )..
..gulbīši, tāpat vien