Spēj..Mēs caur sāpēm kļūstam stiprāki..Jau runa ir par dvēseles sāpēm.

Par fīziskām sāpēm..skaidrs ka maina..jādzer zāles..jāpielāgojas ..jāsadzīvo.

protams - pāris nedēļu uz "zilās" lapas. atpūta, jopiķ.

nu protams,gan fiziskās ,gan dveseles sāpes.Īpaši smagu hronisku un progresējošu sāpju gadījumā-būtu labi ,ja ģimene atbalstītu,palīdzētu,arī draugi

Var,tici man,var.

laikam atkariibà cik stipras..

Kādas sāpes, ja fiziskās, tad pāriet un viss, nesāp.

par 100 %

Ja ne mainīt, tad vismaz piebremzēt vieglo (?!) skrējienu pa dzīvi , liekot  padomāt - kas un kā ....

Drīzāk- sāpes- gan fiziskās, gan emocionālās, spēs atklāt cilvēkam pašam par sevi ļoti daudz ko  vēl nezināmu. Dzīvi kā tādu jau nemainīs fakts, ka , piemēram, sāp zobs, vai brūtgāns nav piezvanījis trešo dienu - saule lēks un rietēs tāpat, ēst - vairāk vai mazāk vajadzēs tāpat, televizors rādīs arī visu to pašu, ko citiem..