Keywords: dzīve38617
Kaut ko darīt mēs uzdrīkstamies ik dienas, ik mirkli. Uzdrīkstēties nozīmē izdarīt kaut ko jaunu, nebijušu... Arī katra diena, katrs mirklis ir kaut kas jauns, arī tas mūs mēdz izaicināt, pārbaudīt, reizēm lūdz izdarīt ko savādāku.
Nemaz arī nevajag lielu.
Apprecies un piedzīvojums uz visu atlikušo dzīvi.
Ja,tas nu gan ir jautajums.Var padomat,ka tev nav bijuse pirma milestiba,.........vina nekad neizgaist,un vienmer paliek atmina...........ar neskaitamiem jautajumiem.................ja,es izdaritu,savadak................un ta simts un viens jautajums................lidz kapa malai..............
..piedzimt jau ir uzdríkstéshanás..
Liela tava ģimene,tu pats.
Pāroties ar geju,fuj,točņa visu dzivi nožēlotu !
čuķ,čuķ
Atmiņu failos piefiksējas mirkļi , kuri atnesuši un ļāvuši izdzīvot vēl nebijušas sajūtas - kko pirmreizīgu !
kko tādu , ko neaizmirst - kā pirmo skūpstu , pirmo mīlēšanās reizi ...
Taču tādas neaizmirstamas sajūtas var atstāt arī - nolekšana ar gumiju , vnk skaista diena , sajuties kurā kā maziņš , taču piederīgs Visumam un iederīgs tajā , cilvēciņš - puteklīC ...
Labāk izdari---lai pēc tam būtu ko atcerēties...
nezinu vai visu dzīvi,bet ir ko atcerēties to pašu gumijlēkšanu un braucienu gaisa balonā
Pat nav vajadzīga uzdrīkstēšanās. Vienreiz esi izdarījis ko tādu, ko nekad vairs negribi arī atkārtot, bet mācība visam mūžam. Vienreiz dabūju ar strāvu pa nagiem - mūžam vairs nelienu pie bojātām elektroierīcēm un vadiem. Tādi piemēri cilvēku pavada no pirmās līdz pēdējai dienai. To sauc par izziņas ceļu, kur viena iegūtā pieredze izslēdz atkārtojumu, cita virza uz vēlmi atkārtot vēlreiz un vēlreiz...Un abas paliek atmiņā uz visu turpmāko dzīvi.
Nekāda lielā - vajag tikai izdzert puspudeli šņabja , un tad visu atlikušo māgā saliet ..
Latvijas neatkarības atgūšana paliks uz mūžu visiem,kam ir svarīgs tās gods.