Es tad vēlētos būt viņa mūza, jo ļoooti patīk, kad lasa vai runā dzeju!   Viņš būtu mana mūza- mākslā un manās radošajās rakstīšanas aktivitātēs!   Atbilstoši?!  

Draugs ir draugs , neatkarīgi no viņa profesijas un tarakāniem galvā !    

.... katrs jau, Raimond, var atbildēt tikai un vienīgi no sevis:
Kāda noz./jēga?? mākslinieks, dzejnieks vai sētnieks?? .. viss taču vienīgi un- tikai!!- Cilvēkā kā tādā.. Ja es, neskatoties galīgi- uz amatu!! cienu/uzklausu/ieklausos kādā, tad- ne jau viņa patreiz ieņemamā amata- pēc; ja esmu sajutusi Cilvēku, tad tam, kas Viņš šobrīd ir, nozīmes- ne vismazākās..; nozīme tikai un vienīgi- tam, ko Viņš pasaka- man.. un tam- kā tas spēj/nespēj aizķert- mani...  

JA ĻOTI TUVS DRAUGS TAD NEMAINĪTOS,JA PAVIRŠS PAZIŅA TAD KĻŪTU PAR NEAIZSTĀJAMU DRAUGU,TĀDS TAS CILVĒKS IR.....     

   Mākslas aprindu cilvēkiem cita apkārtnes uztvere,,tāpēc viņi neiederas  praktiķu barā,un ar viņiem grūti,jopārāk jūtīgi uztver visu.

Labāk jau nevajag, tā ir pilnīgi citāda domšāna, pasaules uztvere un jušana.

]Mees KATRS esam sava veida dziives dzejnieks un maakslinieks, tik dazs labs to neieveero...

...

Nu,vini ir citi-no arienes vini ir tadi pasi ka mes,bet iekseji bagataki.Tapec jau rodas sedervi.

Tavam Zaļajam-patika-ļoti patika

tad būtu jūtīgadvēsele un bohema

...jā,Kristīnīt,...mana attieksme mainītos...bet ..tikai "uz labo pusi",jo tad ,Tevī es iepazītu sev radniecīgu -kreizisku dvēseli    

Paziņu lokā ir cilvēki, kas raksta dzeju, bet pat ja viņi neko nerakstītu, mana attieksme būtu nemainīga, jo labs cilvēks ir un paliek labs cilvēks- mākslinieks viņš vai sētnieks.