Nogurst nevis no darāmā , bet no neizdarītā .   Vislielāko nogurumu sagādā nepabeigtie darbi..., uz laiku nenoteiktu - atliktie .

Neiespējami - grūtību variantu ir daudz vairāk , nekā cilvēks spēj iztēloties  

vissmagāk...vissāpīgāk, kad pašmāju Kungi šausta...un tiem nepiedod-nekad...pacieš, piecieš...paši ievēlējāt...kad vēlēja, tie bij tautas draugi...kad ievēlēja, pārvērtās slaucamās govīs...neviena vara nav tautai draudzīga.
...kāds vēlējās savā sētā laimi gūt...no kā?!-no govīm...pats pliks un nabags...uzstutēja kūti Slaucamajiem...tad sašefojās...sāka domāt par sevi...sapirkās auto un villas, atrāva saviem pavalstniekiem...tie nosprāga...kurš norāvās no ķēdes-aizmuka...kāds vēl dvesa...pienu nedeva...gaļai pārdeva...izmantoja līdz beidzamajam...jo bij tik daudz devis, kā pats uzskatīja...un beigās-pats izputēja...jo Kūts bija pagalam....izpriekota orģijās.
atziņa-visa Kūtrs bija tikai vienam resnam tārpam- pakļauta...ieslodzīta...savažota...-.varas rokās...kirš radziņus pabāzīs, to apcirps...cietiet klusu...tauta-kad Mūsu Kungs ēd!

Mums jau Latvijā " gudro " netrūkst.....

... ir tāds teiciens - ja zinātu, kur kritīsi, paliktu spilvenu apakšā.Vai varbūt nolauztu visiem ''grābekļiem ''kātus...:) Cik tomēr tada paredzama dzīve butu stresaina.Jo notiek, tas, kam jānotiek.