Vajadzētu gan, jo cilvēks tikai divos gadījumos ir pilnīgi viens-kad dzimst un kad aiziet...

JA UN LOTI LOTI .lien uz vedera zemojies bet nepazemojies raujies ar zobiem raujies  un cinies BET nepaliec viens tas ir sausmigi.

Vientulības brīži reizēm vajadzīgi,lai atjēgtos,ieskatītos sevī,savās vajadzībās.Bet ja tā paliek par ikdienu tad jau tā ir-savrūpība,nošķirtība.Es vairāk esmu par vārdu -vienatne,kad cilvēks paliek viens ar savām domām.Ja Tev nepatīk paša sabiedrība,kā tu vari gaidīt,ka kādam patiks būt kopā ar Tevi?
Varbūt ik pa brīžam iesim katrs uz savu alu tikt ar sevi skaidrībā.

vientulība tā ir smaga lieta,kas dažreiz beidzas ar tādu depresija,ka nezini pat kā palīdzēt...nāk visādas domas..smagi tas ir...zinu pēc savas pieredzes..

reizem vientuliba ir ka relaksacija.

Nožēlojami ir tad,kad dzīvo kopā ar vīrieti un jūties bezgala vientuļi. Cilvēks nav vientuļa sala.

katram savs liktenis.savā laikā , bēgot no vientulības, izskrēju pie vīra. tagad esmu palikusi viena. varu tikai domāt un pārdomāt , kāpēc tā.no tā vieglāk nepaliek, bet meklēt jaunas attiecības- gan bailes, gan neticība tādai iespējai... labāk tomēr vienai .

Domāju,ka nē ;)

Vientuliba ir musu dzives sastavdala. Tikai ka kurs uz to skatas. Dazreiz vientuliba var likt cilvekam izvertet principus,kriterijus,morales normas. No vientulibas nav jabaidas, ta ir japienem tapat, ka milestiba,bailes, prieks,,skumjas laime. Tas ir manas subjektivas domas.

...nav jābaidās....tā ir jāizbauda,kamēr vēl esi viens...jo nevar zināt,ko rītdiena nesīs

Jābaidas hroniskas vientulības. Parejoša vientulība kadreiz ir vēlama.

JA............

vientulība-tas ir drausmīgi!Biju aizbraukusi pie saviem vecīšiem-tēvam 83 viņa sieviņai 82-un vienmēr apkārt bērni un mazbērni! Dzīvei ir sava jēga-ka saka mans tēvs-būtu viens sen būtu beigts!Tā vienmēr kādam vajadzīgs! Un onkulis ar savu sievu-vienam 85 un otram 82-aizgāju ciemos-saka -nau laika slimot un stenēt!atnāk vien-otrs-visiem kaut ko vajag-atnāk tāpat vien!daudz bērnu-daudz mazbērnu-!!!!
Nē-vientulība -tas ir šausmīgi!

nekada ziņa,ja cilvēks vissu dzivi kautko darija,macijas,apguva jaunas professijas,kautko petija,lassija grāmatas,ja viņš mak kontakteties ar cilvēķiem viņš pat atrodoties viens sava maja nebus vientuļš!

...  kamēr pukst - nebaidos!... es pielāgošos visiem dzīves zig-za-giem...

Ir cilvēki kuri savā būtībā ir vientuļnieki,tiem ir labi.Un ir cilvēki,kuri vieni var būt tikai vienu dienu un tiem ir bail palikt vieniem un vientuļiem!
Tādas ir manas mazās domas.

ilgstoši vienam nepatīkami,ja esi vesels,kādas  vajag

Baidies vai nebaidies, bet reizēm ir vientuļi   Reizēm mēs neesam vieni, bet jūtamies vientuļi....kā uz neapdzīvotas salas.....Reizēm ir skumji, bet dzīve rit savu gaitu....Paskaties uz zilajām debesīm, sauli, mežu, jūru un jūties laimīga...  

dažreiz es to izbaudu , dažreiz sāp... bet baidīties nevajag , varbūt tas ir labākais , kas tajā brīdī ar mums var notikt

egoistiem naw jabaidas un pedantiem .parejiem gan wajag sabiedribu,lai nedegradetos.wai kka ta.