saprotams ka katrs aiziet savu celu

Nav ko velti térét laiku,iespéjams atradísies cilvéki kas sapratísies

Skatieties manu izrādi!
Es dejoju pa virvi.
Es sāku deju, sagrīļojos, klūpu, atkal nostājos.
Un paklanos. Tu aplaudē.
Ja tu neaplaudēsi es nokritīšu.
Uzmundrini mani, sauc “urrā”.
Vai nogrūd mani zemē.

   Viņi paši ir apjukuši..... Tāpēc arī neapmierināti un īgni...

Pazūd.

dzīvo pa vienam

Nu kaanu 1 ka citadi ..., ka ir kautins uz lidzenas vietas .... ....iesper ar kaju pa asteskaulu ...

Viņi ar laiku mainās,ja baidās palikt vieni.

Nu nekas liels - saslimst un nomirst , peldoties noslīkst , iet bojā aviokatastrofās , autokatastrofās un vienkārši katastrofās ... bet kuri izdzīvo - aiz vecuma nomirst   ...

Dzīvo , tāpat kā tie , kuri viņus neizprot .

DZIVO pats savu nedoma par citiem tik daudz Jo katrs esam pats

Grūti sadzīvot, jo nevar izpast otru. Bet, kur ir teikts, ka otrs var uzreiz izprast Tevi. Iespējams, ka vajadzētu izrunāties, censties saprast vienam otru, būt savstarpēji uzmanīgiem, jo mēs katrs esam personība un iespējams, ka tas ir pat interesanti, ka otrs cilvēks ir pārsteigumu pilns un neparedzams...

Viņi taisa karjeru profesionālajā jomā un, ķļuvuši par lieliem priekšniekiem, slaidi nospļaujas par tiem,kas viņus neizprot...Ja kāds gribēs dabūt darbu,tas pat neiepīkstēsies,ka ar bosu grūti sadzīvot.