Keywords: attiecības38711
..diemžēl, tā tas ir....Tāpat, skatoties katru gadu "Latvijas lepnumu"...manī rodas šīs pārdomas..., ka tagad mums varoņdarbs skaitās....palīdzēt cilvēkam nelaimē, saudzēt dabu, būt līdzcietīgam- TAS IR VAROŅDARBS!..Katrā ziņā skumji, cik tālu esam nonākuši, KA TĀS VAIRS NAV CILVĒCISKAS PAMATVĒRTĪBAS!...
nu bet tak tā ir,ja tu cilvēks latra vārda galā neliec matj-perematj uz tevi kā padebīlu skatās,iesi pa ielu smaidoš-tas jau laikam sanarķojies vai ripas aprijies...
A man pie kājas,es smaidu.un varu uzrēkt tādam mutes brūķētājam ar ne pa jokam...komplekcija atļauj
Hmm..vai tiesām?/tjipa brīnās/
No comment .
Skumji.
Aga , vai tas nav paradoksāli ?!
Cilv'eki ir br'iniju'sies visos laikmetos ,par visu ko ? Parasto un neparasto ?To zi'nk'are ir neaptverama !
Tad man ir paveicies, ka pieklājīgo cilvēku man apkārt ir daudz vairāk.
Par rupjiem izlēcieniem tiešām vairs nebrīnamies, ne i-netā, ne "dabā".
Britku!Tu nu gan esi palaidnis!Tagad mums abiem bus Jasadarbojas.
katram laikmetam savas iipatniibas, savas vērtiibas ... skumiigi bet fakts ...
Diemžēl... bet kāda daļa vairs nebrīnās ne par ko...
Skumji,bet fakts.
Jā,tā tas ir.
Šodien ja esi pieklājīgs , tad tas var šķist aizdomīgi , un ja nu kautkas aiz tā slēpjas . Piekrītu arī Alisītei , jo nejau balvas dēļ glābjam un palīdzam .
Protams. Es arī vēl neesmu pieradis un reizēm brīnos.
ja,ja,interesanti par ko brinisies pec 20 gadiem!!!
Ja,agrak kompanijas dziedaja,stastija anegdotes,uz ielam cilveki nelamajas.Tagad,ja nesi pateicis kadu rupibu,tu nesi normals.Diemzel mes esam nonakusi lidz tadai stadijai.
Cilvēki vienmēr atrod , par ko brīnīties ...