Nu protams! Izcils domu grauds !!!  

Es  neko nesalīdzinu, es esmu ES un viss

Vislabāk nesalīdzināt,jo tu sapratīsi,nemaz neesi ideāls,ka biji domājis.Katrs cilvēks  ar savu bagāžu un citu salīdzinājumu.Labāk "Esmu"nekā"BŪTU".

Prast uztvert sevi kā unikālu Dieva radību, izskaust pašam savus trūkumus un izkopt labo- tā un tikai tā nemērkaķoties pakaļ citiem, palikt pašam par sevi- tas laikam ir svarīgākais (katram pašam jārūgst līdzi raugam...)
ja neesi pašpietiekams un gribi kļūt nelaimīgs - sāc vien salīdzināt ar citiem- tai skaistāka balss, tai gaita, tai deguns - nu un???

Pagātne ir pagātne ja nav ko atcerēties neiespringsti-to ka ar laiku mainās mūsu uzskati mēs paši automātiski jūtam.Dzīvojam labākai rītdienai un  nevajag ne ar ko salīdzināt.

..es gan no šī domu grauda neko nesapratu!!

Patīk vai nē, bet-- mēs visu iepazīstam salidzinot, un tas nav nekas nedz apvainojošs, nedz nepieklājīgs, nedz slikts.. Tikt līdz tai domai- nu ja, ilzitei ir smukāka balss, līzītei - smukāki mati, BET--- es priecājos par to, un pati esmu smuka un laba  tāda, kāda nu esmu-- tur vajag  vienkārši- būt saskaņā ar sevi.
Salīdzināt mēs varam sevi ar ko vien vēlamies, it sevišķi- ar citiem cilvekiem- jo savas sugas robežās nemaz tik ļoti neatškiramies..

Pirmkart protams vajaga sevi paskatities,kada esi bijusi,un kada esi tagad.Ta loti noder,lai sevi labak iepazitu.

Ja gribi zināt, kāds tu esi, paņem papīra lapu, augšā uzraksti sava mīļotā cilvēka vārdu, pārdali lapu uz pusēm un vienā pusē uzraksti viņa labās, bet otrā pusē sliktās īpašības, tad augšā nosvītro viņa vārdu un uzraksti savējo. Tu būsi uzrakstījuse patiesību par sevi!

Man ir spogulis un citu attieksme , kas ļauj man līdzvērtīgam justies .

Kāda biju agrāk paliek atmiņā,bet tagad dzīvoju kā gribas un neko nesalīdzinu,un draugi pieņem mani kāda esu....

Lieks darbs salīdzināt,kāps uz tā paša grābekļa atkal...

kāpēc vispār jānotiek salīdzināšanai,pagātne ir pagātne esi te un tagad.