Keywords: Dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443, aizvainojumi.0
Kaut kā reizēm tā sanāk....:) Vispirms apvainojos,sadusmojos,un pēc tam domāju...par ko,uz ko,un kāda tam visam jēga?:)
Uzmetu lūpu kad man ko vajag un kad tas ir izdevīgi.
katrs apvainojas par ko citu-reizēm otrs tikai pasmejas-bez nodoma apvainot-bet man līst asaras.Ne biezi ,bet gadās
Kāpēc lai es rautu sev skabargas p...ļā,ja var dzīvot saulainu omu
nee-neesmu uudensvedeejs.............. ))))))
nē apvainojos tad ,kad ir parko apvainoties ,ja bieži tad bieži ,ja reti tad reti
Ja nav par ko .... kāpēc apvainoties? .... uz apvainojumu uzmetu klusu skatienu ...... lai padomā par saviem vārdiem, domā arī (tālāko neizpaudīšu ).
Bez pamatojuma neapvainojos,jo nav jēgas to darīt.
o ja ka tiko nav ko darit
ja nav par ko,pati piedomāju klāt
Nu pateicos.Lai vel parkautko dusmoties,ja nav tam nekadu iemeslu.
Uzmetu lūpu
tas ir tik sievišķiigi ...
Nē reti apvainojos,jo par niekiem nav ko apvainoties,var normāli aprunāties,ka nav jāapvainojas..
Es vispār reti kad apvainojos un parasti pa nopietnam.
Prootams!
ir gadijies.