Rūķit, paturpni...kas Ilgas tantai varētu stāvēt...?

Aha ... ja vēders neuzpūtīsies  

Tagad varot ēst visu , kas tik aug...gan jau kaut kam palīdzēs

tev nav iespejas....jo ilgai sasmaka uz tevis nestav  

Vizuāli nepiestāv neviens no 6-iem kandidātiem...stila konsultante Kū

Jā , domāju ka vairāk par trīs odi man pagaidām nav iekoduši .Papa Karlo arī vēl nav savu drāžamo uzasinājis , vēl dzīve jauka - kā pasakā   ...

Reāli labākais pēdējā gada blogs....ja būtu iespēja atdotu visu īkšķus...
Un kādi rūķītim padevušies komentāri...UZ KURA TEV STĀV....Sasmakas atkentā jau vien ko vērts...es saku ŠEDEVRS....wo   

oki! ja jau vēl sparīgi meties iekš sab.dzīves- te- gan jau galīgi sakosts vēl neesi; un papa Karlo- arī vēl pažēlojis...    kas smejas pēdējais- smejas visgardak!!! Ielāgo! Pirms- drāzīs- Tevi!!!   jauki Tev pabazarēt!!! :)

Laikam jau lielākā daļa odu ir saaukstējusies un nomirusi ar plaušu karsoni  

Ar odies slikti - bresmīgi maz viņu šo pavasar  

Tautas medicīnas pamatprincips : jo riebīgāka garšā - jo ārstnieciskāks  

... gadās gan , bet- reizē tiek uzkrāts- lādiņš!!! un tas nu ir tas, kam jāiemācās- neļaut aiziet- pa tukšo!, vai arī- ar noilgumu pamatīgu... patreiz, ja kas, piefiksēju lietiņas, ko darīšu 1., 2., 3.-kārt, līdz tikšu līdz n-kārt, iešu pie miera... Es taču teicu: Tā nevar!!! Vsm tikmēr- kamēr dzīvošu un strādāšu- ritmā šādā!!!
   Kā ar odiem? šodien?? Un- papa Karlo ar savu šmeceri vēl nespīd tik drīz

Jā , jā ... tā ar tiem sapņiem un ilgošanos gadās - pārāk daudz emociju viņos iztērējās  

Varbūt kā septīto kolekcijaai izvēlēties

es līdz šim pazinu krūmu ,kuram ir ogas-tādas nedaudz rūgtas,bet var želejā,der pa saujiņai apēst-labas sirds muskuļa stiprināšanai

   Paldies, Sandīti, ka papūlējies uzmest aci!, un- par labu vārdu, protams, arī!   Uzreiz pasaku: paņēmu bildītes no neta, bet- sameklēju tieši tās vietiņas, kuras savā jūrmalā mīlu visvairāk, un- uz kurām- dodos. Saulriets, ja nets nemelo, arī no manas jūrmalas, kaut to jau tā nepateikt!.. Manējās- savas jūrmalas- bildītes, palika mājās, kompī tajā; aiz to nācās- pačiept!

... tā, ko aprakstīju, Skaidrīt, ir lieta, ar kuru nav sanācis tikt galā gados trīs; pati jau domāju /ceru/- vajadzīgs- droši!- vēl ceturtais, tad jau...
   Jā, tā ir trakākā emociju kopsumma!!! Kā jau saki- tas krājies, krājies, dzīvojot ne savā vidē, ne savos cilvēkos un valodā.., un tad- kad laimīga trauc pretī tam- SAVAM!!!- tad saproti- līdz nelabumam un raudienam kopā!- arī tas vairs nav- mans!!! Vsm ne tādā sajušanā, kā bija... Un- nežēlīgi žēl, ka tā... Man līdz pilnībai vsp 100tūkstoš gaismas gadu!, tikai gaužām negribas sapurgāt to, kas man dārgs- stāsts, protams, par cilvēkiem, mājās. Es ticu, man jātic!- iemācīties šo balansu sevī rast!!!!

aha, visgudrais Sandi! ok- pārfrazēsim: "padomijas cilvēki bija lūžņi, kas laikam ejot nav evolucionējuši....
kādi lūžņi viņi bija, tādi arī palika........
var krāsot, var ķūningot......... bet sūds par sūdu paliek......."; Tava attieksme, ne- mana; bet- kas pats skumjākais- ne tikai- Tava.
Pat man, pastulbai, no bleķiem nekā nejēdzošai sievietei /kā jau padomijas produktam!!!/ bišku tmr ir priekšstats, kas ir retro, un kas un- cik liels darbs un līdzekļi- iekš tā tiek ieguldīti, no to cilvēku puses, kam tā ir vnk sirdlieta.

??????

Savu dzīvi nevienam neuzticu,jo pati to dzīvoju un pati to veidoju ejot kopsolī ar to,kurš apsolījis  daudzus gadus atpakaļ, iet priekos un bēdās,kad vilka man laulības gredzenu.