Visu dienu šajā mūzikā.. traki jocīga diena, īstenībā.. priekšpusdienā pastrādāju, tad - grāmatiņas un Lipiņa .. tad - bišku izbraucos, salasīju jaunas pļavu puķītes (lai cik grūti tās šobrīd atrast).. tad - atkal grāmatiņas un mūzika..
Un tagad jau skan reizi n-to šī:
https://www.youtube.com/watch?v=8yhQsw6vrxw&list=PLcslHOWL2xF0&index=18
Jā, tāda mana šodiena.. Ne vainas! pat atjēdzu, ka laikam tomēr jāpaēd arī
Lai visiem jauki rīt!!

Es vēl mācos atlaist. Atlaist ne tikai pagātni, bet to, kas ir lieks.
Grūti. Jo nekas jau nav tikai slikts.
Bija labi, tad .. sliktāk.. tāpēc jau tās pārmaiņas dzīvē notiek.
Ļoti svarīgi nevainot sevi.

.. patreiz skan man fonā:
https://www.youtube.com/watch?v=MdnyzQvOHy8&list=PLcslHOWL2xF0&index=17

Jā, Dagij, lasījām, jo slāpām tās dzīves kas tur, grāmatās.. un neviens mūs nespieda to darīt, gluži pretēji!

.. lai dotos atpakaļ tur, pie Mazā Lāča ezera, pirms pazaudējās pienākumos, "īstajā", reālajā dzīvē, "pareizajos" uzstādījumos.. Romantika?, protams! Bet gribas taču reizēm pasapņot acīm vaļā, ne tikai sapņos, kuri reizēm uzrodas nez no kurienes, galīgi spocīgi jocīgi miegā..

Esmu, Dagij, atlaidusi pagātni, pilnībā! Cilvēku, kuru mīlēju ļoti un kurš sāpināja mani ļoti - esmu atlaidusi. Esmu atlaidusi citus, pāridarītājus, lai tak dzīvo laimīgi nost!, ne es pati svētā!.. Bet! - kā jau tajā Lipiņas dziesmā - gribas taču atrasties tur, kur sirds jūtas droši.. Vai tas vispār iespējams? Nezinu. Varbūt. Citiem.

Grāmatiņa, kuru arī zinu bezmaz no galvas, jo esmu pārlasījusi reizes n-tās, ir šī:

Tajā, līdzīgi man šajās dienās, Megija, pārcilājot bēniņos savus vecos studiju laiku darbus, atgriežas pie sava agrākās "es"..

Jā, tas bija laiks, kad lasījām tāpēc, ka patika..
atceros:
Sēžu un lasu. Mamma saka - Atnes ūdeni.
Es: jā, labi..
Pēc stundas mamma: ATNES ŪDENI!!!

ŠO, neregulārās formas vāzīti, man uzdāvināja meita, vēl pirms man uzradās baltais rakstāmgalds, un grāmatpalaukts ar baltu lādi.. Viņa zināja, protams, ka vnm kkādus zaļumus meklēju, un - tik precīzi! - saprata, ka šī vāzīte nupat būs man īstā   

Jā, es arī, Dagij, lasīju Lāča romānus.. Pati tagad brīnos - biju pavisam vēl mazs skuķēns, bieži slēpos ar bateriju zem segas.. un lasīju.. Un tagad man brilles, visu mūžu!!, oki, smejos taču!!   Nekad necentos pāriet uz lēcām, jo bez brillītēm sajūtos plika.. tāpat, kā bez auskariņiem vai rokassprādzēm, vai ķēdītēm kaklā..
Ļoti maz latviešu autoru darbus esmu pēd.laikā lasījusi, cik vispār, tik pienākuma (darba) pēc..
Būs jāieiet savas pilsētiņas b-kā, jāuzjautā, pat nezināju šo autori, šo grāmatu.. Paldies par ieteikumu!   

Paldies par Paldies!  
Man nav nevienas vāzes ar neregulāru formu.
Bet sev nopirkšu tādu uz nākošo dzimšanas dienu! Esmu meklējumos. :)
Man arī "Dzīve raksta tavu stāstu" šķiet viena no vislabākajām Ļ. dziesmām.
Mācos atlaist pagātni - tālo un neseno.
Tu nevari mainīt, kas bijis jau (vai nenoticis) ,
bet vari piedot un elpot brīvi.
Atlaid!

Man savulaik ļoti patika lielākā daļa V.Lāča romānu.
Bet šobrīd maz lasu latviešu rakstnieku darbus, bet tikko izlasīju šo. Nu gan laba.

Debilajam nav uzskaites līguma,vai komerclīguma statusa,tādēļ Valerianam ir gan uzskaites karte,jo ir transporta uzskaites karte,un līgums par regulāriem iesaukma trenniņiem,Valerians ir aktīvs aģents,jo uzskaites karte,un atbildība.

Kārtojot savas senaizmirstās grāmatiņas jaunajā grāmatplauktā, pašķirstīju, protams, vienu.. otru.. iekrita acīs atziņa, kurā jau it kā nekā jauna, bet vērts sev pa reizītei atgādināt gan
".. kur ir prieks, tur ir atkal cerība un viss cits, kas dzīvi sasilda un dod tai jaunas krāsas." (K.Skalbe)
               Krāsim savus prieka mirklīšus!

Ne īsti, bet tomēr rakstītā sakarā -
nopirku jaunu grāmatplauktu, tagad tajā kārtoju savas grāmatiņas (no ļoti daudzām šķīros, mainot dzīves telpu).. un! - atrodu tādas, kas savulaik bija man ļoti mīļas, tik ilgi gulēja kastē, neizsaiņotas, ka biju pilnībā par tām aizmirsusi   
Tā pagājušajā naktī izlasīju "Aktrise Ragārēs", citunakt lasīšu otru

.. cita kompozīcija manā vismīļākajā vāzītē - tas mans PALDIES Tev par šo jauko mūziku!

.. āpā, kāds man prieks par Tevis atrasto izlasi youtubē!! Tik daudz un tik skaistas!!   .. gribas uzlikt vienkārši fonā, bet.. nu tie teksti.. jāieklausās tajos.. Tu man atklāji šo meiteni, viņas mūziku, un tas patiešām ir tik jauki!!
.. klausos un klausīšos vēl daudz.. Ļoti patīk no līdz šim dzirdētajām man ļoti mīļā dziesma "Dzīve stāsta" krievu valodā..
https://www.youtube.com/watch?v=lhxb9RwiI5Y&list=PLcslHOWL2xF0&index=30

Bet - skaistas un dziļas jau daudzas, jo daudzas.. Mazliet pavelk uz grūtsirdību, tas gan, bet arī tā jau mūsu dzīves daļa

Dzīvot mierīgā vidē - tas patiešām ir kaifs!
Tikai.. bieži pietrūkst tā iekšējā miera, vismaz man.. mācos to atrast, paturēt.. bet.. nu sanāk, kā nu sanāk..

Jā, Dagij, interesanti pateici: tieši tagad var sagribēties to maizes kukulīti, kas bija kādreiz..
Zini, ko atcerējos tikko? - kā mēs, sīči, gājām uz savas pilsētas maizes ceptuvi (tās ceptuves sen vairs nav ) un tur mums piešķīra vēl karstu, tikko no krāsns izņemtu baltmaizes kukulīti (tās baltmaizes, kura maksāja 22 kapeikas, un par kuru garšīgāku neesmu ēdusi), un tad cilpojām mājup, lauzdami pa gabaliņam no tik kārās maizītes..

CIP speciālo Jūrniecības nodaļu nav PSRS kravas kuģim piedāvājusi.Lai paši godīgi tiek ārā.Vienīgi pārbaudīti,vai nav klīstošie,tādējādi informācija visos tīklos par veiksmīgo lēcēju,un nu jau ar karogu.