Dagij! -
Man šķiet, tas cilvēks tēlo,
Iedams caur vakaru vēlo..
           (pārfrazēts fragments no mana visvismīļākā Ziedoņa dzejoļa)
Bet! - nenoliedzami!, būsim godīgas - ir vismaz kāds, ar kuru parunāties, iebilst.. pa retam piekrist.. Nu ir tā un viss! Un - tas ir forši, ka Tu te, amigosā, Rihardiņ, dzīvo, es tgd pa nopietno.. Jo citādāk - sauciens tukšumā.. Vēl Ansīša kungs, nenoliedzami, bet mēs (es ar viņu) traki nesapasam, pa lielam.. Ko darīt? - neko!!

skaties ar sirdi

Ja man nav dvēseles vai varu ieskatīties citā, stipri šaubos.

izskats nodevīga lieta..  
pirms saejies, ieskaties dvēselē  
kaut arī ne viss ir tā, kā sākumā izskatās

Man bija kādreiz stroķis.. trakākais, ka izskatījās tīri jauka meitene, bet izrādījās monstrs.

Ai, vsjo! Beidzam te jaunas pasakas sacerēt, oki?

..aha - Rihardiņš neiedeva (kko ), un tagad, tās nelietes un nelieši uzglūn no stūra.. Trakākie aferisti.. (Tev nav stroķis pieejams? ).. Būtu jēguši kaut ko apēdamu atnest, tad (varbūt!) varētu cerēt uz šī kunga labvēlību, bet - nē! - rēgojas tik.. galīgi neforši..   

Nē, kopš neeju nekur ārā, bet visur rēgojās aferisti..

Rihard, lai cik man jautri, Tevi uzklausot, bet - nu beidz te dzejot visādas basņas!!

... āpā... tad Tev īpaši kolektīvi gadījušies!!! :D :D :D sasmējināji mani gan!   Trakākais mačo Tu, ja? Ka visi krīt uz Tevi??! :D :D :D

Nesaprati... man, tāpēc nepatīk kolektīvi, jo pēc tās traumas man vienmēr liksies, ka visi kolektīvā grib ar mani pārgulēt, neatkarīgi, vīrietis vai sieviete..

Skic! Prom ar šīm jēlībām! Dalies citur, kur uzklausīts (varbūt!) tiksi!

.. ak vai! Atkal Tu nonāc pie tā paša - ka visa jēga tajā, kurš ar kuru pārguļ.. Pē!! 3x pē!!! Gribējās saklausīt Tevī cilvēku, nesanāca gan....

     Ansīša kungs! Tu galīgi neproti tulkot mani.. Es? Uzmanību vairāk puikām? Nu jā, man tie puikas patīk, nenoliedzami! (kā sievietei, daudz vērtākos gadiņos, var nepatikt griboši, varoši un daroši Puiši?!! ), bet te jau es par Ždanokiņas kundzīti rakstīju..
    Tu pensijā viņu sūti, ja? Bet zini, kad cilvēkam reāli pienāk tā aiziešana pensijā, tad.. nu tad ir, kā ir.. Viena laba paziņa man pirms gadiem trim teica: Kad nu tikšu pensijā, darbā vairs ne dienas!, bet - satiku pavisam nesen - strādā tut kak tut..
    Un, runājot par sevi, arī vienam savam labam sarakstes draugam, ne visai senā pagātnē izteicos, ka tad, ja man būtu pensija, tad gan aizietu no darba, atpakaļ neskatoties.. Tagad, zinot, cik daudz kas man nepieņemams savā profesijā, viņš uzjautāja, vai joprojām domāju tāpat.. Es? - paliku atbildi parādā, jo, goda v.!, ne jausmas, ko un kā domāšu tad..
    Bet, pie jaukās Ždanokiņas atgriežoties - nu šarmējoša kundzīte, ko teikt?   Un Rosļakoviņš - tik ņiprs un ziķerīgs, ka maz neliekas, nu foršs puika, nenoliedzami! (tak tulko, kā vēlies )

(Jūtu - drīz man atkal saiet etiķīspīd, Tev, Skabardziņ, ko skaidrojot )

Galvenais, lai negadās tāds kolektīvs, kur katrs pārliecināts, ka katram vienam ar otru ir jāpārguļ, neatkarīgi no dzimuma..

Var patikt vai nepatikt, bet, lai strādātu kolektīvā, viens otrs krupis jānorij un viss.. Bez tam, Rihard, arī tas kolektīvs reizēm vnk aprod, ka kāds reizēm nesoļo gluži kopsolī..  (sīkāk te neko neklāstīšu, to zina mani bērni un sarakstes draugi, kuriem atklājos vairāk)..

tāpēc man ir problēma, jo nemāku sastrādāties ar cilvēkiem... man pat nepatīk.

Beidzot būs cietums Dagijai,Ingrīdai un Rihardam.

Jo pat Debilais balsojis,Pilsoniskās intresēs par 4 sarakstu.

ne visiem un ne ar katru- protams..
bet, ja strādā ar cilvēkiem, tad JĀPROT sastrādāties, vismaz pieklājības robežās
Un ja kāds dāvina citam ziedus, ne vienmēr jautā, kas otram patīk