Dagija..varat jau mierināt sevi ar šādu domu , ka zelts ir garām un pieņemu , ka esam dažādas ar dažādām gaumēm,bet uz Ingridas "patiesības lina brunču "purināšanu pat nereaģēšu... Lišķība nav manā stilā

A kas ta ,Jūs te–učenītes,pieskatīs ....zin   ja ne Skabardziņa   Bet nu...
man jau vairāk darbs ar nerūsējošo tēraudu   un sen jau doma.....kādu
atslēdziņu uzmeistarot....   I spīdētu,i noderētu....reizēm  

Vizuālā pievicība nav tik svarīga cik dvēseles tuvība... redz, Dagija neko no tā nesaprot..

Ģenerālis Spožais naktspods-pārvietojamies!

Tu, Rihard, centies izpausties daudz ļaunāks, kā esi.. Vai gūsti ko no tā?, neticu gan..

Jā, un mīlu Jūs visus, iepriekš minētos jaukos cilvēkus, ir tik forši, ka esiet te, ka ir šī vietne joprojām!

Jo neviens no tādiem(stulbeņiem)nav pasargāts,un ne tikai ar spožām ķiverēm ģenerāļi,kuri izsauc uguni uz sevi.Būs PSRS litratūra-klasika.

Man nekad nav paticis zelts, nekad!! Pat nemāku paskaidrot - kādēļ..   Jau no pavisam jauniem gadiņiem esmu vēlējusies tikai sudrabu, tai skaitā - arī bižutēriju, kurā sudraba nokrāsa..
UN! - man patiess prieks, ka te šovasar izdevās satikt, Dagija, Tevi, nojaušami patiesu, neko no sevis neizspēlējošu cilvēku! Jā, biju pārtraukusi blogos ienākt vispār.. No sākuma - neticības pilna (zinu, pat aizvainoju Tevi ) pieņēmu Tavu patiesumu, jā, tā tas bija.. Bet tagad - esmu priecīga, ka tad, kad gribas parunāties, īsti ne par ko, esi te, ka pa retam, bet tomēr!, uzrodas arī Ansītis, Skabardziņa kungs, mūsu pieskatītājs.. Un, jā, pat par Rihardu, ja viņš nesāk braukt galīgajās auzās.. Nu tā kkā..   (lai Vasilijs pesteļo savus bezsakarus, lai taču!).. oki!

Daudzas pilsētas tiktu ar pilsoņiem izglābtas no iznīcības.Irāna izskaidros nianses pat par meiteņu Skolām.

Ja tiks atļauts izvest Pilsoņu atklātos līķus rediem un tuviniekiem.

Nedz PSRS,nedz ASV stingri uzraugāmos objektos,jo skaists piemērs no Floridā aizturētās personas par kodu izklāstu ģimenes finanšu intresēs.

sudrabs arī izturīgāks metāls, vai ne? zelts ir mīksts :)
ne viss, kas spīd, ir zelts..
vai kāds labums, ka zelts spīd?

Tik ļoti mīlot to zeltu, var palikt vnm un mūžīgi tikai pati ar savām domām, skumjām, prieku, nebūšanām.. Man, kurai sudrabs vnm bijis mīļāks (jā, arī vistiešākajā nozīmē - ķēdītes, auskari, rokassprādzes, pulkstenītis ar sudraba ķēdīti tostarp..) - jā, ļaujos tam sudrabam, un viss!   Ļaujos, kad to man patiešām prasās. Un - priecājos, ja ir cilvēki, kuri arī ļaujas, netēlo no sevis neko, ir tādi, kādi ir

Rukā, Ansīti, rukā vien!
Kurš cits te pa laiciņam mūs pieskatīs?
Direktors? - tas jau no saviem augstumiem īsti nesaskata mūsu, apakšesošo, lietas..

Man patīk šī punktualitāte!!  

Kam nu kas   bet es ...esmu apdomīgs un punktuāls     
Batēriju,pulkstenī tai,nelieku ,grozīt nipakam  jo:,ceļos 12.00 un ,gulēt, eju 12.00   
Tikai,dienas režīmu,gan ievēroju .... Brokastis ēdu PIRMS ...pusdienām  
Vakariņas gan.....vai nu pirms vai pēc....pļāpāšanas   bet,noteiktikad,
pirms ...gulētiešanas  

Klusēšana zelts, bet runāšana sudrabs....un es tik ļoti mīlu to zeltu

Piekrītu Tev.Ja godīgi, šīs pulksteņa grozīšanas šķiet pat traumatiskas tik grūti pārprogrammēt sev miega režīmu .Pirmās dienas būs darbiņš nelielā snaudā

Paldies , Ansi. Visas tavas dāvanas tik pārdomātas !!!   Es cerībā, ka irši jau zem pakšiem rudenīgās dienās bet ķeramais tīkls tik praktisks un vienmēr noder

vējš nedzen lapas pareizajā virzienā?  
Tu un ģitāra?? ooooo...
Tu dziedi un viņi bučojas?  
kāda skāde.. nākamreiz, lai draugs ņem vēl vienu dāmu līdzi..