Laima, jap, jamak, jāvar jauzdrosinās...bet, lai to izdarīt varēt, jāsameklē nosleptā pašcieņa, kura dažkārt tiek iemīcīta kaut kur dziļ, dziļi...

Atis-spečuks

Nakts Viesi...vot, pateik maņ Tovs optimisms

Oh! To es saprotu, Ati! Sirdi ar ar karstu gludeklināmo rokturi var aizlāpīt? kautkā nepārliecina...un ja vēl ar duršlāgu iudens jānes.

Dušlaki jau ari   vajadzeigi   iudiņi gon atnest jimūs navar bet var nūkost buļvys i jī   laiž cauri gaismu    Sauļeiti dīnas sūleišūs!

Kokam nelielus iespiedumus var aizlāpīt,uzpilinot ūdeni un pakarsējot ar karstu gludekli.
Varbūt noder.

Tur jau tā lieta, ja zūd spēja pašnoteikties, rodas baiļu sajūta, kurai jāmāk tikai droši pārkārpt pāri, pat avantūriski, citādi nudie - nekas labs nav gaidāms.

Jauki , ja tādu koncertu - nav svarīgi , kādā sastāvā un cik garu , var klausīties jau no agra rītiņa.
    Interesanti , ka putni nebija izvēlējušies parasto koncerta vietu , pie kura jau esmu pieradusi , bet pakāpušies augstāk kalnā . Skaņa cita , iespaids cits !
  Jauki , ka tādi putni ir !

Ja, man arī tie mazie "čir, čir "liepā ari loga
Pirms pāris vasarām pagalmā bija uzradusies vārna, kura katru rītu ap plkst. 6 atlidoja, noplanēja pagalma vidū un "dziedāja" ilgu laiku. Jā ņem vērā, ka pagalms no 3 pusēm ir 9-stāvu māju ieskauts, tad var iedomāties, kāda bija akustika klusā vasaras rītā ..jāņem vērā, ka vasarā logus turam vaļā, modinātāju varēja neizmantot

   Dažbŗīd sāka pārņemt sajūta, jā, neesmu tikusi vaļā no tās- līdz galam- joprojām, ka iesaistīties, kkādos noliegumos vai- vienalga- formās kādās- pret to vampu, kas jau gadiem nosaka blogeru toni te, tas vnk ir velta sevis izšķiešana, jo- ar savu vienu vienīgo profilu, cilvēks- šajā monstru karaļvalstī- nevar panākt- neko!!!  Jā, var jau teikt: piever acis, un- kas tev???, vēl jo vairāk- ja tie reitingi nerūp ne tev, ne vēl vienam otram, kas, lai arī ienāk te bieži, tomēr- kaluma cita /Atis, Mairita, Lāčuks, Klepiņš,  Ineta, Elita.... ai, varot kādu nenosaukt, labāk neturpināt- pārējie jau paši to- sevi!- zina! /..
   Tādēļ- man bija bezgala svarīgi dzirdēt to, ko Tu, labā un tīrā Meitene, vakarvakarā man uzrakstīji:
  vakar 23:08
"Ingridiņ, lai kur Tu iebristu..vienalga kādos sū...Tu vienmēr paliksi savā būtībā...tikpat patiesa un laba!!"  .. Jā, man vajadzēja to dzirdēt- gan!!! Jo- brīžam sāku nicināt pati sevi par- kaut daļēju- bet tomēr- iesaistīšanos, šajā donkihotiskajā cņā- ar neiznīdējamo; nevar gaidīt godīgu rīcību no tā, kuram vnk- jēdziens tāds- svešs.
   Ir skumji, ka visu šo sū.. pēc, daudzi cilvēki, kas agrak te iesaistījās- vai ar blogiem, vai komentiem.. vnk šo vietni vairs neapmeklē! Jā, virtualitāte ir un paliek tikai- virtualitāte, bet- ir reizes dzīvē, un tādas var pienākt- katram!, kad šī, lai arī mazmazlietiņ mānīgā, atrašanās starp cilvēkiem, spēj tavu ikdienu saturēt kopā, priecīgāku. Tikai- ne vidē netīrā, diemžēl. Mēs esam katrs savādāks- viens vairāk par to, otrs- šito; viens kko uztver tā, otrs- savādāk.. tas viss ir tikai normāli!!! Bet- jā, atkārtojos!- gribas ar savām domām, prasmi vai neprasmi- ko, būt vidē- visiem vienādi draudzīgā, visiem- uz noteikumiem- vieniem.. Utopija, vai ne??, manā-
"jaunumā"
   Varu daudz ko nepieņemt, ko Tu un kā, bet par vienu Tev, Robčik, paldies gan- Tu sakustināji šo dīķi!!! Kā te izskanēja: sagriežot visu, kājām gaisā   Ja viens cilvēks var gadiem rīkoties paņēmieniem netīriem, tad- kas pret to ir nedēļa vai pāris??? Vismaz jautrāk, paskatoties pusītē- labajā
   Atvainojos, ka tas, blogā šajā, bet- goda vārds!- negribējās veidot atkal savu, par tēmu tik apzelētu!!!
   Lai diena Jums izdevusies!

Nē, vienalga- lai nu kā tur nebūtu ar ta Zapiņa ģenētiku, tas, ko Puisis, Elitas apstāstītajā, vēlājās pateikt, bija visīstākais variants gadījuma šajā. Jo- Zaparožecs- tā bija parastam, ierindas cilvēkam, ar visu latvisko mentalitāti, pie labas gribas un pacietības- aizsniedzams sapnītis, lolaik, ne jau nu tas RAF mikriņš
.............................
Paldies Tev par vēlējumu! Jā, pēc dienām pāris, dodos gan

Pīlings un fīlings reizē ..   

Laimes jēdziens tiek pārprasts, jo pārsātinātība ņem virsroku, un par ikdienas pozitīvajām lietām nepriecājamies- esam veseli, pāēduši, ir darbs, miers, veselība turās, daudziem tā nav, vai tad tā nav Laime

Naktsvijole !    

Vitai taisnība !     Tikai pagrūti būtu sameklēt ..

Ar ,,RAF,, mikriņu būtu patriotiskāk ..    

Žēl puķes

tu nsajauci dzimumu?

...un kas pirms tam...?

...tas pēc tam...

       Sapnis par Latgali

Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? –
Viss nu ir sakusis sudraba mirgā...
Kur zili zied ezeri, zili zied lini,
sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.

Latgale mana – sērdiene dārgā,
sargā vēl tevi pilskalni sirmie?
- Kur sākas ezeri? Kur beidzas lini?
Kas mani pārnākot, sagaidīs pirmie? –

Tur zeme un altāri vīraku elpo,
ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas.
Zvaigžņu atspulgus ezeri auklē –
Dievs vēl ar cilvēku tur sarunājās...

Skanošā skurbumā apmaldās laiks tur,
noreibst un ļaujas, lai straumes to nes.
Latgales dzidros ūdeņus dzēris,
esmu tās mūžīgais gūsteknis es.

Īss bij mans sapnis svešajā naktī –
atmodies jūtos es labāks un tīrāks.
Latgale mana – jaunības zeme,
Vēl skurbina mani tavs atmiņu vīraks.
                       /Valdis Krāslavietis/