Ja cilvēks savā būtībā ir labestīgs , tad pilnīgi vienalga - vai viņš pats ir laimīgs vai nav  - viņš ir labestīgs pret citiem.  Labestība ir viņa saturs - tas ir  kā dzidrs ūdens , kas ieliets stikla traukā.
    Pazīstu tādus cilvēkus un priecājos par viņiem.

http://www.youtube.com/watch?v=AIMgSUhQBwM  

Leonora....tieši un nežēlīgi,....bet ne vienmēr tā,...domāju,ka bieži emocijas tiek palaistas brīvībā arī visatļautības un savas vērtības apziņas dēļ.....kur tu liksies bezmanis....nu kaut kā tā

Prāts ir tas,kurš cilvēkam liek justies laimīgam...ja tas nav saduļķots ar negatīvīsmu,kurš ar to dzīvojis no bērnu dienām un ar savu auru pievelk tieši sev līdzīgos.Un tieši laimīgie rīkojas spontāni negaidot nekādu atlīdzību par to,jo prieka pilns un laimīgs cilvēks ir labvēlīgs.

Emocijas jāprot savaldīt un neizšķiest veltīgi,jo motivētas dusmas ir īslaicīgas un tas neizpaužas bez iemesla.Toties agresīvās dusmas cilvēku padara nožēlojamu ja ne zemisku.Emocijas ar agresivitāti un nežēlojamību rodas cilvēkiem no izmisuma aktiem,kad tas ir nu vai sakauts vai tam zems pašnovērtējums un trūkst  pašpietiekamības.

Mandomāt , tā ir mežrozīte !   Tikai man pazīstamā ir ar maigi rozā - ziedlapiņām ...,   maijrozītes ir baltas , pildītiem , smaržīgiem ziediem , vēl vectēva stādītie krūmi - aug un smaržo ! .

Ha ..., nu paldies , Oskar ...

Nuja , ka - staro ! Sandri ..., pat aiz plakstiņiem , aizvērtiem ciet ...  

Tu vnm proti dziesmuci piemeklēt īsto , Ivo !   Paldies...  

Kuku , mūsu avīzītes ,,Rēzeknes Vēstis,, vakarnakt solītais zvaigžņu lietus laikam nolija aiz aizvērta priekškara - tā nevienu arī nepamanīju .
Tā Tava , kā režisora, būs vaina , priekškars ka bija - ciet !  

Olga,bet nekontrolējot viņas problēmas rodas vēl lielākas....

Jēga pielikt emociju varā punktus,lai pēc tam gaudotu uz mēnesi.....nesaprotu

Jo vairāk emocijas cenšas savaldīt un apspiest, jo vairāk viņas rada problēmas.

manas emocijas- pieliek- PUNKTU- kādu. Un- pēc- gaudo uz Mēnesi. Tā, lūk..

Par sevi reizēm arī saku..ka ēmocijas skrien man pa priekšu..   Bet..man liekas, ka tur maz ko var mainīt..Varbūt biezo ādu uzaudzēt, ko?

Zini..pasaule ir tik skaista, cik skaistu mēs to redzam..
Jā..reizē arī dīvaina..un brīnumaina...

Nebrīnies , pasaulīt , par  radībiņu  savu ;
   Tā ir tik skaista
     Un reizē tik dīvaina !

Man patika romānā  ''Meistars un Margarita'' kad Volands sacīja, ka nekas nav mainījies 1000 gadu, ka cilvēka būtība paliek tāda pati..

Patika dzejolis..ar domu! Aktuāls visos laikos man šķiet tas cilvēks ar pletni un tie cilvēki, kuri pakļaujas..vai nepakļaujas..Tā ir bijis..un būs.

Pieļauju , ka reizēm tiem pavadiņas cilvēkiem rodas nepatika vienam pret otru : '' Skaties , kā citiem ... tu tik tāds vien  .. tevī nav .... tu par daudz .................."'