Vasilijs P. 24. mai 2014. 10:56Labi saglabata sejas izteiksme...
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 10:54Visam jābūt ar mēru un samērīgi . Paskatieties dabā - vai ir kāds "' emocionāls izvirdums "' ilgstošs ? Nē,
Un cilvēka dzīvē ? Arī ne, jo katrs tāds izvirdums ir kulminācija , kurai seko atslābums ( enerģija izlādējusies ).
Atis K. 24. mai 2014. 10:51Baznīcā ienācis lecīga izskata čalītis un iegāž mācītājam pa ausi:
-Kā tur bija?Dabon pa vienu vaigu,pagriez otru.
Mācītājs izbijis bokseris ar krietnu āķi ielidina nahalu stūrī.
-Teikts arī-ar kādu mēru mērīsiet,ar tādu arī atmērīs.
Viens no baznīcēniem izbrīnīts jautā otram:
-Kas tur notiek?
-Evanģēliju skaidro.
Guna a. 24. mai 2014. 10:47Ir jau darīC ! Ne nu tieši pēc Tavas instrukcijas... bet pilsoņa pienākums izpildīts , izvēloties cerīgāko , no piedāvājumiem ...
Ineta L. 24. mai 2014. 10:17ATGĀDINĀJUMS !! Izmanto vel ceriņu ziedēšanu!!! Būs jauka piedeva tējai!
Ceriņu ziedu sīrups(nedaudz vairāk ūdens kā ievārījumam)
Nepieciešams:
100 g. ceriņu ziedi,
0,5 kg. cukurs
Pagatavošana:
Ceriņu ziedus noskalo aukstā ūdenī, ieber katlā, pieber cukuru un pārlej ar ūdeni tā, lai tas nosegtu ziedus. Vāra, līdz sāk veidoties sīrupa konsistence.
Vai vienk. salasītus ziediņus izkaltē un liec pa bišķim pie tējas! (es sevi iedvesmoju, ka man darzā jāapšķin ceriņkrūmi )
Ineta L. 24. mai 2014. 10:07Es par to, ka no malas daudziem cilvēkiem interesantas vietas, kur bija stihijas, daba ir krasi parveidota, kā arī, kad skatās filmas, neinteresē par "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi", bet jabūt kaadam spraigumam...piekrītu Aleksandram, gribas azartu lai gan zinu cilvēkus, kuriem pašiem majās pat televizora nav, un pašu dzīve ir gana spraiga ! Citam adrenālīns rodas dabīgā ceļa, citam ar stimulantiem Kad kalnam un jūrai garlaicīgi, tad ņemas uz nebēdu, viens otru tracinādami (JOKS)
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 09:53Tie , kuri grib dzīvot tikai uz "" uh un oh "' parasti neko daudz neiemanto - tikai īslaicīgu emociju uzbangojumu , kas ātri nāk un ātri iet !
Bet kādreiz der to palaist vējā - lai put un aizput - kā smiltis tuksnesī.
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:53Inet,kur stihijas,tur intrigas - azarts....
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:52Katram sava vieta,t.i.kur dzimst ,tur dzīvo....Ir izņēmumi....
Ineta L. 24. mai 2014. 09:47Labrīt! KO tik traģiskas notis jau no paša rīta? Daba ir ar saviem stiķiem, cilvēks ar saviem, bet nez kapēc interesantākas sķiet, ne mierīgās ielejas, bet kaut kas "uhh", kur ir stihijas, emocijas
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 09:47Es domāju , ka kalni ir tikai priekš stipriem ( īpaši - gaŗā stipriem ! ) cilvēkiem. Bailuļiem , emocionāliem ... tur nav ko darīt ; atliek vien tos vērot distancēti !
Kādai drosmei jābūt dzīvot kalna virsotnē , stāvā malā ....! Tādi cilvēki , varbūt , jau piedzimst , varbūt uzaug līdzās kokiem uz kalna ?
Vai pretpols nav tuksnesis ? Vai tur varētu dzīvot katrs ?
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:43Kas notiek dabā,tie saucas Dabas likumi,vai Magnētiskie lauki,kā iespaidā notiek visas kataklizmas - stihijas - gravitācijas.....
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:40,tas bija domats pārnestā nozīmē....,nevis konkrēti uz dabu.
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:39..skaista,bīstama vieta...,zaudētājs vienmēr būs - kāds.....
Skaidrīte G. 24. mai 2014. 09:37To gan nevar tā droši teikt , jo daba nepazīst tādus apzīmējumus , kā , teiksim ,dzimte . Tā drīzāk ir enerģija . No tās atkarīgs , kā procesi notiek .
Aleksandrs V. 24. mai 2014. 09:29..tātad, jūra,siev.dz., bija vai ir spēcīgāka par klinti,vīr.dz.

