Ingrida X. 31. mai 2014. 07:47Nē, vienalga- lai nu kā tur nebūtu ar ta Zapiņa ģenētiku, tas, ko Puisis, Elitas apstāstītajā, vēlājās pateikt, bija visīstākais variants gadījuma šajā. Jo- Zaparožecs- tā bija parastam, ierindas cilvēkam, ar visu latvisko mentalitāti, pie labas gribas un pacietības- aizsniedzams sapnītis, lolaik, ne jau nu tas RAF mikriņš
.............................
Paldies Tev par vēlējumu! Jā, pēc dienām pāris, dodos gan
Alla L. 31. mai 2014. 00:25Laimes jēdziens tiek pārprasts, jo pārsātinātība ņem virsroku, un par ikdienas pozitīvajām lietām nepriecājamies- esam veseli, pāēduši, ir darbs, miers, veselība turās, daudziem tā nav, vai tad tā nav Laime
Ivo E. 31. mai 2014. 00:22Vitai taisnība ! Tikai pagrūti būtu sameklēt ..
Vita B. 31. mai 2014. 00:20Ar ,,RAF,, mikriņu būtu patriotiskāk ..
Ingrida X. 30. mai 2014. 22:31 Sapnis par Latgali
Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? –
Viss nu ir sakusis sudraba mirgā...
Kur zili zied ezeri, zili zied lini,
sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.
Latgale mana – sērdiene dārgā,
sargā vēl tevi pilskalni sirmie?
- Kur sākas ezeri? Kur beidzas lini?
Kas mani pārnākot, sagaidīs pirmie? –
Tur zeme un altāri vīraku elpo,
ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas.
Zvaigžņu atspulgus ezeri auklē –
Dievs vēl ar cilvēku tur sarunājās...
Skanošā skurbumā apmaldās laiks tur,
noreibst un ļaujas, lai straumes to nes.
Latgales dzidros ūdeņus dzēris,
esmu tās mūžīgais gūsteknis es.
Īss bij mans sapnis svešajā naktī –
atmodies jūtos es labāks un tīrāks.
Latgale mana – jaunības zeme,
Vēl skurbina mani tavs atmiņu vīraks.
/Valdis Krāslavietis/
Dzēsts profils
30. mai 2014. 22:27...ko Tu aikini...Vineta...tikai pārbaudu kurai stiprāki nervi...
Vineta S. 30. mai 2014. 22:25Ai, Juri, lidinies Tu te visam apkart ka putns ! Kad tu vienreiz nosedisies ?
savsem k. 30. mai 2014. 22:16Vēl 30 000 benzīnam - un1 gadu nobrauksi svilpodama


