savsem k. 13. mai 2014. 23:40Jā , jā .... anekdote par šo tēmu
Skolotāja bērniem ilgi stāsta par dzīves jēgu un cilvēka lomu dzīvē. Pēc tam viņa jautā skolniekiem:
- Bērni, ko jūs gribētu, lai cilvēki saka jūsu bērēs?
Pēterītis:
- Es gribētu, lai cilvēki teiktu, ka es biju lielisks ārsts, ka es esmu glābis daudzus cilvēkus un izdziedējis daudzus bērnus.
- Malacis, Pēterīt! Bet ko tev gribētos, Anniņ?
Anniņa:
- Es gribētu, lai viņi saka, ka es biju lieliska sieva, māte un vecmāmiņa, un ka mani visi ir ļoti mīlējuši.
- Ļoti labi, Anniņa. Jānīt, bet ko tu vēlētos dzirdēt savās bērēs?
Jānītis:
- Skatieties! Viņš kustās!!!
Mairita G. 13. mai 2014. 23:36Kuku,viņu vairs nav.Vienīgi cerība mūs neatstāj.
savsem k. 13. mai 2014. 23:33Tur kur viņi pašlai atrodās , tur laiks neeksistē - gadu miljoni paies kā sekundes simtdaļa
Mairita G. 13. mai 2014. 23:31Kuku,drīzāk jau plūdus sagaidīs.
savsem k. 13. mai 2014. 23:30Tās bez starām lai paliek tai bārdainajai dziedonim no Eirovīzijas
savsem k. 13. mai 2014. 23:29Nu ... gandrīz visām biksēm taču staras ir , kau citām īsiņas ..
savsem k. 13. mai 2014. 23:27Nekas , pagaidīs vēl kādu laiciņu
Mairita G. 13. mai 2014. 23:24Kuku,man domāt ka vienalga kā to Pastaro dienu sagaidīt.Mūšu seņči jau gadsimtiem gaida.
savsem k. 13. mai 2014. 23:23Viņas taču nemaz nelocīsies ... un kājas ar līdz ar to
Mairita G. 13. mai 2014. 23:21Kuku,vari jau uzmeistarot koka biksītes,tās neizšķīdīs.
savsem k. 13. mai 2014. 23:20Nu nezinu .... varbūt viņi negrib pēc nāves kļūt tārpiem barība ? Uz Marsa viņi Pastaro Dienu sagaidīs kā marinēti gurķīši ...


