..tur tā lieta,ka liels spēks....Bet ja to varētu izskaust,un iet uz pozitīvo pusi,tad būtu mīlīgāka vide.

Hm, ieradumam liels spēks, Aleksandr?

Te ir daudz variantu....Ir tādi,kuri saklausa,rīkojās,kā iesaka,bet tā vai citādi paliek pie sava ārējā izskata, jo nevar pārkāpt savu slieksni......

Man šķiet, ka savu izjūtu materializēšana, t.i. uzrakstīšana jau ir daļa no pašanalīzes un solis uz sevis izprašanu.
Kads varētu padalīties savā pieredzē, kam tā tēlainā domāšana!
Laima, paldies viņai, jau deva savu skatījumu

mana skola

kāds kādu mirinājis, tad dzīvinājis...bet no tām tagad pirmais atteiksies-atraktais

Taisnība vien ir..labais paceļ omu, labie vārdi sirdī atsaucās..ja no tāda viedokļa, tad jau sanāk ka terapija..

Te ir jūtams liels patoss vai sakāpināts patriotisms!

Socialā nenodrošinātība ilgu gadu garumā (kad strādā, bet nevar sevi uzturēt), man šķiet, to Atmodas dienu jūsmu krietni pieplacinājusi.
Lai gan, ej nu sazin, ja nopietnas briesmas draudētu, lai tos svešos karogus nelaistu, varbūt sirds arī pukstētu šādā dzejas ritmā!

Jā, Aleksandr, gadās, gadās, dzirdēt vēl nav sadzirdēt

ai kāda skaistulīte ir   kūkolīte......... konkrēti visu uzraksta.....
es tev varu paskaidrot, kāpēc tu esi uzgriezusi muguru - savā bildē izvēlētajā- un stieples ......dzeloņīgas apkārt!
mugura .... kautrība, aizvainotība, divkosība, noslēgšanās, nesabiedriskums utt.....
stieples..... tās tevi pasargā no apkārtējiem,tavs iedomu aizsargvairogs, tu esi trausla personība, ja izvēlies tik skarbus elementus kā dzeloņstieples.....
vēl varētu būt, ka ...... tu pati sevī esi ieslodzīta......tava personībai nav balansa, harmonijas..... kaut kas laužas uz āru.... bet negribi to citiem teikt un likt sajus! baidies būt pārprasta...
aizsapņojos nedaudz par tevi ingrīdiņ.......

Te jau tas suns aprakts,ka katrs cenšas izteikt savu,neieklausoties,neiedziļinoties otrā,un tas būtu pareizākais vai vēlamākais....
Jebkurš ieteikums,jebkura darbība,kura nes labvēlību otram - ir TERĀPIJA..... !!!

man ļoti negribētos savu lidmašīnu piezemēt bīstami zemu...es vēl gribu šeit patusēt

... precizē, lūdzu, Kū kolīt! Mēs netaisām te linča tiesu tagad, bet- kā jau teicu- es patiešām vēlos saprast!!! Ja es Tavas domas neuzskatītu par gana vērtām, tad- nejautātu.

Ingrid, ņemot vērā, ka man ir pašvaki ar tēlaino domāšanu, bet patīk daudz ko izzināt, tad nu sanāk kā sanāk, -ja ieraugu ko interesantu, ir vēlme ieteikt.
Informācijas gūzma ir tik milzīga, ka varētu sērfotu un sērfot pa netu, TV, bibliotekām, kultūras pasākumiem, ekskursijām, bet tam visam mūsu dzīves laikam nepietiktu, lai apgūtu vismaz daļu.
Mani interesē, ja kads cits ko iesaka, sanak papētīt tuvāk, tad jau redzi, jūti, vai der vai ne pašai/-am.

   Izsakies konkrēti, Sandi! Ja es Tev, piemēram, pret iebakstījumu, stiliņā Tavā, atbildu līdzīgi, tikai- bez rupjībām, tad tas arī ir akmens?? Jā, es vēlos saprast.

Tā bija tikai mana reakcija un sava viedokļa paušana par Taviem vakardienas diviem izteikumiem ...

Nestrīdēšos par terminiem, man šķiet, ka relaksacija ir šaurāks jēdziens, paredzot atslābināšanos, atpūtu. Un kāpēc mēs nevarētu būt paši sev dziedinātāji-terapeiti?

   Man patīk tas, kā Tu savos blogos padalies ar kādu info, kas varētu būt saistošs vēl kādam. Tā, Tevis ierosināta, 'iebraucu' un aizrāvos Ineses Prisjolkovas "Pozitīvās domāšanas centra „Pavasara studija”" paustajās domās :)
   Par relaksāciju runājot, man gan visvairāk dodošā šķiet DABA!!! Tad, kad esi ar to vienatnē, vai kopā ar Cilvēku, ar kuru kopā būt viegli. Vnm, kad izdodas pabūt mežā, pie kāda no dīķiem vai ezeriņiem.. pie jūras, kur cilvēku pamaz, bet toties- jūras- daudz!.. nu tad ir tā foršā, iekšēji vieglā sajūta, jo- izdevies atlaist to atsperi sevī..

ar tiem akmeņiem jābūt uzmanīgiem..... kūkolīte ir vērīga.....es ar esmu ievērojis ,ka patīk tev pa akmentiņam kādam actiņā iemest.....

...Piekrītu, Laima..te vairāk iederas termins -Relaksācija..