Leonora t. 11. apr 2014. 09:26Visumā,ja cilvēkam ir mērķis,tas to īsteno jau tad,kad izvēlas kur mācīties,pēc tam meklē darbu,bet neatrodot,tad tikai ,dodas tur,kur to var atrast un tā koriģēšana notiek vienmēr un visur,vēlamies to vai nē.Daudzi atrod,kur pielietot savas prasmes un iemaņas tepat uz vietas Latvijā,bet citi to ārzemēs,jo Eiropa taču milzum liela.Tā bijis visus laikos,bet vienīgi tajos stagnācijas laikos visiem bija darbs,bet atdeves nekādas,jo zināja,ka vienalga algu samaksās.
Sandris X. 11. apr 2014. 09:25Nav laika lasīt sakomentēto , varbūt atkārtošos , sakot : - Viena pagale nedeg !
Sandris X. 11. apr 2014. 09:23Tā tik no malas izskatās .. Varbūt viņa bija tikpat laba kā manējā , tāpēc arī Pēterītis neliedza ciemoties !
Sandris X. 11. apr 2014. 09:19Līmēts trauks ir līmēts trauks , vienalga kurš pie kura atgriežas .
Sandris X. 11. apr 2014. 09:17Tātad sanāca , tikai uz citas skatuves !
Dzēsts profils
11. apr 2014. 09:16un es gribēju būt aktrīze, nesanāca, bet man dzīve viena liela skatuve
Sandris X. 11. apr 2014. 09:13Sapņoju kļūt par kosmonautu, nekļuvu . Esmu laimīgs , kā ir tagad , liktenis nav muļķis !
Atis K. 11. apr 2014. 08:51...gribēja izmācīties par rādioregulētāju,bet tika pie daudz interesantāka amata.Būtu spītējies un varētu vainot likteni.
Dzēsts profils
11. apr 2014. 08:42Viss grūtāk ir nestrādāt. pārāk daudz brīvā laikā.
Dzēsts profils
11. apr 2014. 08:38.... inženieris mehāniķis kurš strādā ar zāģmateriāliem, stāda puķes un būvē māju.... LIKTENIS...
Vineta K. 10. apr 2014. 23:30Tur vis ir pateiks.Lai piepildas tas no vissas


