Ingrida X. 31. mar 2014. 23:43........... saprotu Tevi, ļoti!!! Tikai- neieciklējies tajā, Mairitiņ! Arī esmu asiņojusi iekšēji- un vēl- kā!!!!! Tu varēsi!!!! Tu esi daudz daudz vērtāka par asiņošanu, iekšējo!!!! Ok, smaidi- kaut ārēji!- jā, esmu darījusi to, ar sirsniņu- lauztu!!!, un- tici!!!- ja nenorobežosies, ja neieslīgsi tajā, ar ko- šķietami!- netiec galā, tad... jā, vārdi nodrāzti, bet- tā ir gan- tad smaidi ārējie- aizvien vairāk un vairāk!- kļūs- ne tikai- ārējie!!! Jā, laiks .. ir vajadzīgs laiks .. un darīt- dajebko!!!- kaut- apmeklē zumbu!!! Tāda enerģijas atdeve, ka- vai nu!!!! Es neesmu gudra, es tikai- mācos...
Mairita G. 31. mar 2014. 23:41Kuku,bet visiem sapnis būt Everestiem.Nelabrāt sevi redz kā kurmju rakumus.
savsem k. 31. mar 2014. 23:40Varbūt ... kurmju rakumam toties viegli pārkāpt pāri
savsem k. 31. mar 2014. 23:34Nu ... daži Everesti mainās tikai sadrūpot vēja , lietus un temperatūras iespaidā bija kalns - kādreiz būs kurmja rakums
Mairita G. 31. mar 2014. 23:33Kuku,tā ir.Mainamies katru dienu,pat nenojaušot par to.
Mairita G. 31. mar 2014. 23:32Ingrīda,esmu izpirkusi vecos grēkus ar uzviju.Tagad jādzīvo tā,lai varētu smaidīt atkal.Es jau smaidu,bet iekšēji asiņoju.
Ingrida X. 31. mar 2014. 23:31........ nu tad- kad tie mūsu everesti piemiegs viens otram- beidzot!- ar aci, tad... jā- nu tad- TAD ..
savsem k. 31. mar 2014. 23:30Cilvēkiem grūti mainīties - viņiem liekās ka izmainīts "es" nebūs vairs pierastais, vecais un labais ES ...kaut arī mainās visi , negribot , netīšām - laika gaitā un telpā neatturami
Ingrida X. 31. mar 2014. 23:29Es arī nevarēju, ilgi. Pašķīrāmies, bet lovējām viens otru joprojām... un tad- man vnk pieapnika!!! Mācījos- tieši tā- mācījos!!!!- būt cita, atvērtāka... Es nezinu- man laikam laimējās vairāk, kā ļoti!, bet- satiku tik foršus cilvēkus, ka nemaz nezināju, ka tādi arī staigā pa zemi šo... Un vēl, Mairita!, ielāgo!- vīrieši satikties realitātē, ir daudz x daudz reižu bailīgāki par mums!!! Kaut- baidāmies jau visi!!! Jo- ne no barbiju un kenu klubiņa... ai, tas, ko mēs te runājam- pus-pa nopietno, pus- pa jokam, ir tēma tik interesanta, ka varētu- kaut līdz rītam... ja nebūtu darbs, ne no tiem vieglākajiem...
Mairita G. 31. mar 2014. 23:26Ingrīda,to var just.Es gribu iemācīties nesarežģit dzīvi,bet vienmēr pusceļā apstājos.Un ja nu tomēr.
Ingrida X. 31. mar 2014. 23:21Nee, Mairitiņ! Mani- VISVISZINĀMĀKIE- vnm- aizkadrā!!!! Vnk- sargāju Viņus!!! Jo- savā visdziļākajā būtībā- esmu laba, par daudz.. nesamaitāta .. tīra .. tas- pārējais- ārējie uzslāņojumi un tikai!!! Arī sex- reizēm, ja kas... nesmuki??? toties- godīgi!!!
Mairita G. 31. mar 2014. 23:18Ingrīda,kaut es varētu būt tik brīva.Nevaru sev pārkāpt un viss.
Ingrida X. 31. mar 2014. 23:17.....bāāāāC!!!! Mans visvisvismīļākais Draugs ... ir velo- fans... Ko nu??? ..
Ingrida X. 31. mar 2014. 23:15.... ai, Mairita!!!! Dzīvē vsp problēmu nava!!!, ja pašiem nav kaifs tās uzražot .. un- pēcāk- šķetināt.. tā gan!!! Un- es nekaunos ne par vienu vārdu savu, ko te!- ok, daļēji pa jokam, bet- DAĻĒJI!!! Jā, esmu avantūriste trakākā, reizi savu, bet- ko tad esmu zaudējusi aiz tā??? Kaut kā nemāku nosaukt.. viss ok!.. un- vai tāpēc uzreiz- lēta??? Nebūt. Uz tādas nots- un- tikai!!!


