Ansītis S. 7. okt 2019. 14:03Gunār! Par plintēm runājot,te vienu pastāstiņu atcerējos,pamācoši labi labo
Sēž krogū mednieki trīs
tēvs,vecaistēvs un dēls
un,kā jau ierasts,lielīties sāk
trīsdesmitgadniekais dēls:
Es katru vakaru uz mežu aizeju
un kādām desmit stirniņām
pa pāris reizēm uzšauju!
Kad tavi gadi,dēls,man kādreiz bij
es ar tā darīju....teic 50 gadīgs tēvs,
bet nu, i patroņu vairs nav
i galīgi ir izrūsējis stobrs
Ko vectēv teiks,mazdēls prasa,
Vai tu,no medībām, vēl atceries....kauč ko
Ako ta es–es jau neko.....
teic 70 dadīgs ņiprais večuks
Es, gados tavos, mazdēl–dienā reizi–
pa kādu,"' kaziņu, uz meža takas šāvu '
Dēls arī tavos gados '' pieticība'' nepameta mani
Bet,gados savos,žēloties ir grēks
jo plinte spīd un arī patroņu ir divi
lai ar ,nedaudz patukšoti, maisi....nu tā ka.
Spēj tik, šos uz mežu, nest .
Dzēsts profils
7. okt 2019. 13:54par savām apslēptām vēlmēm un dotumiem neko nezinu,šobrīd labprātāk piestrādātu tikai par amoru ar izcila loku šāvēja sertifikātu kabatā
Dzēsts profils
7. okt 2019. 13:31Kad uzspīd saulīte, priecājos par šo savu dzelteno pasaulīti apkārt. Pie manām mājām arī pienenītes atplaukušas Ceru, ka ziema vēl nebūs un būs vēl siltākas, saulainākas dienas.
Guna a. 7. okt 2019. 13:05Nu taču , Ansīt !
slikts tas mednieks/ce , kurš - par dižmedījumu ! nesapņo ...
Guna a. 7. okt 2019. 12:59Paldies , Guntiņ ..., ir kopā tiem - labi ...
Gunars S. 7. okt 2019. 07:21Ansīt, liels tavs medījumu lauks! Tava Grietiņa kaut kur sēž sarāvusies un gaida, tikai tevi, vienīgo,. bet tu ar savu pielādēto bisi šaudies pa labi, pa kreisi, pa lapām, pa čiekuriem ar sajūsmu un prieku. Meklēdamies, beidzot tu satiec Grietiņu. Tu mana laime, vienīgā, tā labākā! Un kā īsts mednieks, ar lielu pieredzi, pagriez savu bisi pret Grietiņu un nu mērķē un gribi šaut...bet nekā, bise tukša. Bet pa nopietnam tu esi uz pareizā ceļa, pat ar prasmi, garu penteru rakstīšanā! Tev veiksies!! (piedod, bet tavu lielisko rakstu darbu nelasīju)
Ansītis S. 6. okt 2019. 22:52Kafijs Pauzīt !!!!! Vai tik Tevī nav apslēpta vēlme
iemācīt LĀCĪTI lidot
bez baloniņa
Ansītis S. 6. okt 2019. 22:41Nu jā ka.......iekārojamākie Guna!!!!!!
un ja tiem netiks noteikts limitsizmedīs tāč visus
un ''selekcijas darbs'' pagalam
Paļļdies jau,par vēlējumu jo man tas noderēs
kad iešu "pēkšķītes''medīt......
Guna a. 6. okt 2019. 20:35Limitētie medījumi - tie iekārojamākie !
... a ko - nu neko !
nolemts tā no paša Dieva -
lopiņam ikvienam ! /un ne tikai/
sava pienākas -
...................................... sieva !
vīram āzim , sieva piederas -
....................................... kaza !
ruk - ruk ! - ar hru - hru !
....................... der kopā it labi !
graciozu stirniņu lencot ,
krusto dueļos ragus - brieži !
cilvēkiem bieži līdzīgi klājas ,
tiek kamēr lopiņš īstais -
/oi ! ne lopiņš tak - mīļumiņš !/
............................... mājās !
Guna a. 6. okt 2019. 20:27Raivo ...,
... rudenim piestāv -
..................... ilgas ,
un mazliet -
............. nostalģija .
Guna a. 6. okt 2019. 20:15Paldies , Lilij ...,
... vienmēr pēc kāda -
............. ilgojas kāds .
ilgojas viskvēlāk -
............. liedzas kurš .
Lilija L. 6. okt 2019. 18:55Aizgāja..dziesmas palika..balss.. Gaišai piemiņai!
Lilija L. 6. okt 2019. 18:42...manā pilsētā arī priecājās par rudens krāšņumu
Lilija L. 6. okt 2019. 18:37Jā, aukstums...tāds rudens šogad.. Neko darīt, karsta tēja..siltums mājās un dvēselēs lai kliedē rudens skumjas..skumjas pēc siltuma un aizejošās vasaras!
Lilija L. 6. okt 2019. 18:29Skaista dzeja!!! Uzrunāja..Paldies, Guna!
https://www.youtube.com/watch?v=dvu9TmRCYLs

