Kū kolīt .... jautājums. Droši vien esi dzirdējusi par augiem kuri izmantojot lipīgu šķidrumu kukaiņu pievilināšanai, tad augam nav ne labās, ne kreisās puslodes, kukainim ir ....tad kurš ir veiksminieks - augs vai kukainis?
Un neattaisnojies ka cilvēkiem veikse ir savādāka ka augiem ....

Šis jautājums , Sandi , ir izsmelts...es par viņu turpmāk pat nediskutēšu, jo man nav pieņemams tas, kā tiek pagriezta kritika...kaut vai manas subjektīvās domas. Ja saredzējāt skaudību, tad tā ir jūsos pašos  

un te nav kājiņas tikai pie vainas! viss ir tavā galvā....

kūkolīt, es par tevi biju labākās domās....... bet kad parādīji savu skaudībiņu - guniņas blogā - tagad pat nezinu ko par tevi domāt ...

Nevaru spriest-atraitnis.Cita situacija-arzonas.

Man gan tieši šīs nepatīk, kaut apavus izvēlos arī uz papēdīša. Protams, katram sava gaume.Taču skatoties uz kāju, neliekas ka šai  kurpju īpašniecei ir ērti un droši. Līste pabriesmīga, re kā kāja izliekta. Moku kambari.. un no elegances štrunts kas paliek

Paldies, Kū! Paldies, Līva!
Tā tik skrienam, dienu no dienas, ar degunu dziļdziļi- problēmās savās, un tad... nu tad... pēkšņi atceries!!! Un to dienu sajūtas- tik dzīvas!!!...
.. bet- viss jau ir labi! Jābūt, labām, stiprām, mīlošām... lai mūsu omammas pasmaidītu no mākoņa maliņas tās, un- vnk- uzmundrinot!- piemiegtu ar aci..

Šodien strazds švilpo vai pašvilpj
Būrim caurvēja skaņas jāizolē

... un tad atnāca Viņa -
balerīna Arina !
un atkāpās Nakts ,
divu sirdis kad vienā -
pukstēja taktī ...
.............................
negaidot Rīts bija klāt ,
teica strupi viņš - stāt !
laiks ir atslēgas
uz klavierēm -  a.t.s.t.ā.t !  

http://www.youtube.com/watch?v=Vn3n0do3Fs8

... uzvandījāt atmiņas mzl.. man vismīļākā bija vecvecmamma- omamma- kā saucām. Kad vecmamma un vecaistēvs uzcēla māju pilsētā, arī Viņa, mana omamma, pārnāca uz to. Bet- nu nevarēja nekādi tā, līdz galam, iedzīvoties...Varēju stundām tupēt dīvāna stūrītī omammas istabā, un klausīties Viņas stāstos....un tad citreiz- iet līdzi, kad viņa, ar spieķīti savu, sirmie mati- bizē, devās pāri dzelzceļam, lai pļavās savas zālītes lasītu- pelašķus, vīgriezes... nu visas tās... un tad, pretī tai mājai, bija veci vācu kapi... pie vienas no kopiņām, uz pussabrukuša soliņa, Viņa teju vai katru dienu pasēdēja... es tā arī neuzzināju- aiz ko.. Viņa klusēja.. mana omamma.. ai, Meitenes!!! .. drusciņ skumjas nupat novējoja.. par omammu, tēti, vacmammām un vectēviem, kuri.... REIZ BIJA...

... var mīlestības zieds
starp diviem uzplaukt -
mirklī !
jānobriest -
ir mīlestības auglim ...
pēc deviņiem mēnešiem ,
gana kad briedis ,
braši tāds piesakās pasaulei -
hei ! esmu es klāt !  

Ingrīda     Labi , ka uz spilvendrānas kvadrāti , ne melnie caurumi , kuri no smadzenēm varētu izsūkt visu info un neatdot atpakaļ..nu lūk...Tu mani arī pamanījies sasmaidināt

Sandri , pēdiņas nu jau - aizgājušas ziemas hronikās paliek ...,   skurbais nāk - sulošanas , asniņu , lapiņu , vizbuļu ->>> LAIKS !  

Paldies , Leonora ...,   tas klipiņš kkā ļoti labi iekļāvās - balto pēdiņu hronikās ...

Ivo !   ManC tas mīļākais - sniega dziesmiņš !  

Incanti ..., kādu vēstījumu sniegā ieraxtījušas - Elitas pēdiņas ?

Sandi ..., Tavi vēstījumi kļūst - aizvien  kompaktāki !  

Andri , Dabas grāmatu... , drīzāk jau - Enciklopēdiju !   dzīves garumā mācāmies lasīt ...   

Paldies par balto romanci , Nauri ...

Manējās pēdiņas - aizkadrā , Maiju ...
Vispār jau ..., šoziem palika neiemītas - slēpes tā arī neizvedu ,,pastaigā,,