Atcerējos ko sev mīļu pirms gadiem n-tajiem. Mans Mazais bija vēl ļoti maziņš, kad no Ingrīdas Žagatas "Cepļiem" atvedu viņam dāvaniņu- sālstrauciņu no zilā māla; tas kļuva par vienīgo trauciņu, no kura mans Puikiņš kaisīja sālīti. Tad- bija pagājis jau laiciņš labs- es netīšām, protams!, snīpīti trauciņam nolauzu; Dēls 'noslēdzās', lai viņa asariņas neredzētu. Viņš vsp ļoti iemīl lietiņas dažas, kuras, pieļauju, asociējas ar kādām īpašām sajūtām. Man arī bija skumji, ļoti, ka sanāca tā.. Braucu atk uz "Cepļiem", galīgi necerot!, bet- Ingrīda 'izraka' savos krājumos tieši tādu pašu sālstrauciņu!!! Laimīgi bijām mēs abi
   Dažreiz lietiņām, it kā vismaznozīmīgākajām, ir lielāka nozīme mūsu jūtu un sajūtu gammā, kā tām ārēji ļoti vērtajām.

Tās apalīgās krūzes arī simpātiju raisa...jā...Ati...katrai krūzei savu saturu

Katrai cibiņai savu vāciņu!

   Otru cilvēku pie sevis drīkst siet tikai ar mīlestību . Tad arī būs blakus un centīsies pats izķert savas ,,blusiņas,, , lai iepriecinātu savu mīļoto !  

Inrīda bloga  takas vidū  izlikusi tādu izstādi , ka kāds neizlāčo un nepārvērš lausku kaudzē laipojot garām. Mani uzrunā parasti tās cibiņas ar vāciņiem no pelēkā māla

Kāds cilvēks no rīta atver avīzi un atrod tur savu nekrologu. Izlasa un uztraukts zvana savam draugam:
- Klausies, lasīji to stulbo nekrologu par mani?
Draugs:
- Lasīju, un es noteikti būšu tavās bērēs.   A no kurienes tu vispār zvani?  

Kuram tagad viegli ? Pašiem ari kas jādara lietas labā , nevis viss no valsts jāgaida.

Ja,Guna,jo pie kājas parasti atrodas uz četrām kājām un uz siksniņas,bet blakām vienīgais un uz divām garām...sirdij un dvēselei tīkamais.

...viņš bija tika alkatīgs,ka pat no diviem ļaunumiem allaž izvēlējās lielāko...

TAS SMILTIS IR VĒL AUKSTAS..SAUĻOŠANAS LAIKĀ  pie jūras arī rodas dažādas idejas.Varbūt sagaidīsim arī gudrās.

http://foto.inbox.lv/user_es/Andrejs-ampdraugi

Paldies,kad Krievija ieviesīs sancijas pret Latviju,tad noderēs!  

Uz jauna modīga auto stikla reklāmas uzlīme - "Gribi sev tādu? Tālr....." Zemāk, uz kapota šķībiem burtiem ar naglu ieskrāpēts - "Bet kāpēc jūs prasiet?"  

Satiekas nēģeris ar balto! Nēģeris saka:
“Paskaidro man ,lūdzu! Lūk ,mēs, nēģeri. Kad mēs piedzimstam, mēs esam brūni, kad mums ir auksti, mēs esam brūni, kad mēs sauļojamies, mēs esam brūni, kad mēs slimojam, mēs esam brūni, kad mirstam arī esam brūni. Bet, jūs, baltie, kad piedzimstat, esat rozi, kad jums ir auksti, jūs esat zili, kad jūs sauļojaties, jūs esat sarkani, kad jūs slimojat, jūs esat bāli, bet kad mirstat, jūs esat pelēki. Tad saki, lūdzu, ar kādām tiesībām jūs mūs saucat par krāsainajiem???”

Ak šie Loverboy !   Labajām meitenēm patīk sliktie puiši ..

  
Cilvēka dzīves cikls īsumā - tevi ved uz bērēm, tu ej uz bērēm, tu rīko bēres, kāds ved kādu uz tavām bērēm.

Kū, Juta, Andri, Ineta- jauki, ka runā par lietu!    Man jau arī k-kā šķiet, ka- nu nepazudīs nekur tas māls!!! Jā, nav keramiķiem šobrīd viegli, nemaz! Bet zinu vairākus, kas nav novirzījušies no kursa sava, neskatotie uz visu! Tā ir viņu sirdslieta, un tad nu meklē ceļus dažnedažādus, lai varētu no tās neatteikties. Man ļoti patīk trauki no zilā māla, tādi top keramiķes I.Žagatas darbnīcā Duntē...Droši, ka arī citur. Cilvēki lēnām atgriežas pie dabiskā! Process nav un nebūs ātrs, nemaz! Bet- tas ir aizsācies, jomās daudzās. Un, ja jau mums tik bieži patīk pamest skatu rietumu virzienā, un izdarīt secinājumus k-kādus, tad tur dabiskie materiāli un daiļamatnieku darbi ir cieņā, patiesā cieņā!:)

..njem starp k...jåm..

...labi, gāžat tālāk...