Es pat nezināju kā man paklanīties , kad tiku uzrunāta es..

Pārāk nopietni meitenes šo tēmu uzņēmušas....man patīk pakratīt ar pirkstu...bet tas drīzāk draiskā manierē...ejiet vien savu ceļu , neviens to arī neliedz

Esmu sava ceļa gājēja, kā Tu un Tu un Tu... Pateici labi, Līva! Arī mani kaitina tie superpareizie un paštaisnie!!! Un- zini?- no ārpuses tiem visspodrākajiem, tiem naskākajiem pirksta kratītājiem, visbiežāk- iekšā tāda mēslu čupa, ka saožama pa gabalu!!! Nerakstu no zila gaisa, rakstu, ko zinu.

A kāpēc netīrumi jāvāc?Vai tad labu neko nevar iegūt?

Pēc Suzannas neizskatās

.... spožā saulītē pabijis..   .. Jauks!

Man ar šitas kūpinātais mūlis parādijās.

Līva,jo smalkāka sabiedrība,jo vairāk intrigu.

kur tad ir tas pareizais ceļš-dvēselei -daudziem-tas aizved uz krogu-tur ir saprotošākas Būtnes...nekādi pārmetumi.
Cilvēks neviens! nav tik grēcīgs, kādus tos padarīt pūlas visi Paštaisnie. Par katru nokritušu drupaču pārmet-Tu saturēt maizi neproti...tu pielāčo grīdu, tu zābaciņus esi nosmērējis...es dažreiz domāju-lai Viņi pārceļas uz debesīm...lai nestaigā pa to,pašu zemi...ja reiz tā tik Netīra.

domā...ka mājās un savās tas būtu prātīgi darīts?

Es jau sapriecājos, ka Viņš noelpojies svaigu gaisu, aizejot no mājas....kaut kas ne tā?

Kūkolīt,parunāšana reizēm arī izved uz pareizā ceļa.

Ingrīda,labi esi uzrakstījusi.Patiesi,dvāselīte trausla visiem,tikai cits no apkārtējiem novēršas,bet cits tiecas pēc tiem.Un jāmācās ir mums visiem,lai sliktumi nepielīp.

saplēsīs...tādas leonorītes ...kas citus visur nosoda. dvēsele ir ļoti trausla...pat visstiprākās maskas reiz krīt-un tā izlīst...redzēju reiz vienu vīru, kurš beidzot apraudājās, nokaunējās par to-aizskrēja vienatnē... un prasīja-kas man notika

ku....kas tad nu

Labi , ka to , ka viens...atcerējās bik vēlāk...vismaz bija iespēja noelpoties svaigu gaisu

Nu no runāšanas vien tā stikla glāze arī tīrāka nepaliks...atrotīt piedurknes un rīkoties

Visiem sāp viens un tas pats...grozi kā gribi...atzīst to vai ne...bet līdz nonāk Zināmos apstākļos vai atklāties pastiprinošos-redzi-ka visi ir vienādi! Bet kaut ko kādam draudēt, kā Leonora    ...viņai lakam pagalmā akmeņu kaudzīte sanesta -gadījumiem...

... kā vnm- zinu tikai to, ko zinu! Dvēsele nenocietinās! Cik trausla tā ir, tik trausla tā paliek. Jāmācās tikai sevi pasargāt, un tie, kā jau teicu, ir ārējie uzslāņojumi!- veids, kā es reaģēju, veids, kā aizveru kādas durvis, pavisam.... ai, domu jau uztvēri! Kodols ir nemainīgs! Šā vai tā. Tas, ka dažam labāk uz mirkli top, pasāpinot kādu, kad pašam sāp, tas gan. Neesmu pati bez grēka, bet- mācos to vairs nedarīt. Mācos.

man šis patīk