Pavasaris ir pirmais no četriem gadalaikiem. Tad vistas dēj olas un
zemnieki kartupeļus.    

Akcenti dzīvo ..., Leonora !  

Sieviete gāja garām, un smaids bija viņai pirkstu galos. Cita sieviete gāja garām un ielika viņam riņķi nāsīs. Akcenti dzīvo!

Man ļoti patīk šis skumjais dziesmiņš , Ivo ..., paldies.

Kuku ..., viss ģeniālais taču tik vienkāršs ir ...

Tā dzīvoju mēnešiem. Laidu akmentiņus caur pirkstiem: ne­viens neiemirdzas. Situ ar āmuru pa pirkstiem: neviens nesāp. Un tad tu parādījies!

Sit! rit! fiuit!…

.. . šitā! Margaritā! .. .

Hēidā! Ietin vīru kleitā.

  

Tai nosalušajai dzērvei ..., Max ...

Oiii ..., epifānijas ! protams .../ nokaunos /  
Kaut gan , šī viedā epifānija / kā citas, kā daudzi - Viņa sirdsdarbi !/ varētu kļūt arī par Dzejnieka pieminekļa - epitāfiju ...,   lai gan labākais piemineklis Dzejniekam - savas tautas sirdī , arī aizejot , palikt ...  

Ne sauciena, ne pieskāriena.
Kāds milzīgs miers un klusa diena.
Ak, tas nav ticēt, tas nav - cerēt.
Cik skaisti ir tā - nepiederēt!
Nekam, nekur. Kā palags linu
es lēni sevi izbalinu.

Paldies!   Lielāko daļu no Jūsu ieteikuma ievēroju..bet nu ar šo un to grēkoju...

Labrīt! Paldies visiem, kuri ielūkojas blogā un man prieks, ja kāds pasmaidīja.    

Tie,kuri lasa grāmatas,tāpat labi apzinās lietu patieso stāvokli.Lielākie bļāvēji ir tupiķi,kurus no TV ekrāniem profesionāli ietekmē.

Ieteikumi,labi,bet tā gribās dažus neievērot.

Man vajag cilvēkus ir seksuāls raksturs
un Dievs ir atlīdzība par vairošanās un

Nu tad paliek viena izeja plikam ,neēdušam un zem segas,lai kaimiņš neredz.

No Kijevas līdz Krimai ir diezgan patālu,lai justu tuvību vai tuvināties tai...

Jā...domugraudi atspoguļo realitāti,kaut gan bieži lasu saukļus,ka cilvēki jāredz kādi tie ir nevis tādi,kādus tos vēlētos redzēt...un es redzu kādi..tie ir...

...Kā dienās pirmajās ,kad mēs tik jauni bijām,
Kad divus gredzenus ar trijiem skūpstiem mijām...

Ļoti ļoti ļoti ļoti uzrunājoša un skaista dziesma!!! Smeldzīgi patiesa!
"Es gribu tevi nemīlēt, bet nekādi nesanāk...."
..............................
....tik bieži neizproti pati sevi- kas ir tas- "bezgalīgi mazais", kas tur pie kāda Cilvēka un neļauj doties tālāk......

Paldies Tev!    Nebiju šo dziesmu dzirdējusi. Tagad zinu, ka tā būs viena no tām, ko klausos atkal un atkal..

Nevajag jau nemaz daudz , kādreiz pavisam nieku ..