Vasilijs P. 26. aug 2019. 14:42nobrāzumiem jābūt...
Vasilijs P. 26. aug 2019. 14:39noteikti ar lūpukrāsu acis aizsmērējusi...
Vasilijs P. 26. aug 2019. 14:32Viņai nekas ļauns nebija noticis...tik bez naudas...
Vasilijs P. 26. aug 2019. 14:31Viņa atgriežās-nekas ļauns nebija noticis...kads aplaupījis(kad krāsoja lūpas...
Vasilijs P. 26. aug 2019. 14:30Ja lūpas krāso,vai pazaudē naudu?
Vasilijs P. 26. aug 2019. 14:29Ja lūpas krāso-pazaudē naudu?
Vasilijs P. 26. aug 2019. 14:29Tad patiešām pie upes esošajā restorānā bijusi...
Vasilijs P. 26. aug 2019. 14:24Pat zīmējums samocīts...
Frēzija v. 26. aug 2019. 12:01Uzjautāšu ar! Ja jau tik tīkame nodarbe, kāpēc tiek rādītas tikai kājas, vai kauns pašam par to, ko dari?
Frēzija v. 26. aug 2019. 11:55Tā laikam ir, iztīrīt visu nevajadzīgo. No vientulības līdz vienaldzībai viens solis. Stiprs cilvēks vienmēr atradīs ar ko aizpildīt savu ikdienu, vientulība lai paliek čīkstuļiem
Vasilijs P. 26. aug 2019. 10:56Noteikti pagatavo viņam kaut ko no sēnēm...
Vasilijs P. 26. aug 2019. 10:55Viņam noteikti pagatavo sēnes!
Aleksandrs V. 26. aug 2019. 09:37Cietumā nokļūt nav problēmu...Pat nevainīgs tiek nobēdzināts tur..
Zinu vienu cietumnieku,kuram dodu visu cieņu par viņa sirsnību,taisnīgumu un cilvēciskumu.
Cilvēki ir dažādi,un dažādi skatās uz dzīves sarežģītību - veselīgumu.
Aleksandrs V. 26. aug 2019. 09:27No malas cilvēkam atrasties stutes vietā - varētu būt...
Bet,radiniekam,kam šis cilvēks bijis un ir ļoti dārgs - diez vai...Viņs sevi nenosauks par stuti,bet gan par veselīgu aukli,un uzmanīs ik uz soļa.
Kaut gan,zinu cilvēkus,kur vistuvāko cilvēku,māti ievērojamā vecumā, pamet novārtā....Tāpat ir arī otrādi,ar svešiem cilvēkiem,kuri sniedz palīdzību un uzmana slimo vai slimos....
Aleksandrs V. 26. aug 2019. 09:14 Bet kuram mazajam nepatīk ieriktēties krēslā,kur mamma sēž vai guļ,mantiņas klātienē,un piedevām vēl šūpolkrēslā...
Forša bilde !,un mazais skaists.
Gunars S. 26. aug 2019. 06:39Kā tu to zini? Stiprs vientuļš cilvēks var sakārtoties! Domu virziens pamazām zaudē stabilitāti, sākās depresija, atstumtības sajūta, uzradīsies slinkums, izzudīs vēlēšanās kādam patikt, kaut ko teikt un... Ja izzūd pienākums, rūpes un nekas neaizrauj, dzīve kļūst bāla nenozīmīga. Eksemplāri kuri pastāvīgi meklē kašķi, dodami šķietami vērtīgus padomus uz īsu brīdi atspirgst, iespītējas, bet tā visa rezultātā sevi izpumpē. Kas var būt labāks par darbu kurā tu ieliec visu savu radošo enerģiju, kurš dāvā prieku sev un citiem! Vientuļnieks uzņemoties rūpes par dzīvnieciņu aktivizējās, ir pienākums. Dzīvei atvēlētais laiks darbīgam paiet ātri! Tā man šķiet, bet kā ir patiesībā?
Frēzija v. 25. aug 2019. 23:02 Kamēr Bruno pusdieno, Pipars iekārtojies viņa šūpuļkrēslā, viņam patīk gulēt ar mantiņām, kamēr mamma nav blakus
Frēzija v. 25. aug 2019. 22:57Nezinu, Aleksandr, viņš ir bijušais cietumnieks (no citu stāstiem, neesmu interesējusies un ar pašu kontaktējusies), aizstāvot savu ģimeni, nošāvis bandītu un policistu, kāpēc viņš ir pansionātā, nezinu, tā ir viņa dzīve, bet mani izbrīna viņa gribasspēks, tai dienā viņš tālāk bij devies sēņot un nomaldījies, mana vedekliņa viņu bij paķērusi uz ceļa citā pusē. Zinu, ka pēc insulta ir grūti atkopties.....
Frēzija v. 25. aug 2019. 22:50 O - oo! Kāds sanervozējies pelēkais ļipainis pieļipatojis manā blogā cilpas Dziedātājs Vitass arī ir ļoti iedomīgs un lecīgs, tāpēc jau esi zem viņa nika.
Pa visu savu dzīvi neesmu bijusi patērētāja, kas Tev nepatika manā blogā
Tas Tev pārdomām!!
