Guna a. 27. feb 2014. 12:31Paldies visiem bloga viesiem !
Max ..., paldies Tev par ziedošo brīnumu - pavasara elpas atmodināto MAGNOLIJU ...
Guna a. 27. feb 2014. 12:30Ja mazliet konkretizētu ..., noteikti pasveicinātu ..., savādāk - kā lai atrodu to ?
Dzēsts profils
27. feb 2014. 12:28kā nu nemaina...ieplūst Austrumi...lai nav par daudz...bēg uz Rietumiem...
vai arī otrādi...kad atbrīvojas Vieta, kad aizbēguši Laimes meklētāji...te ienāk cita Miesa
Vasilijs P. 27. feb 2014. 12:28Neaizmirsti un nekad Misteriju no manis pasveicinat-noteikti iegriezisos.
Dzēsts profils
27. feb 2014. 12:24Līva,Tu maldies,to ieroci izperināja mērkaķis-karjerists
Vasilijs P. 27. feb 2014. 12:23Karjera uz galvas...Ir ragi-ir karjera-nav ragu-nav karjera-Brituka informacija
Dzēsts profils
27. feb 2014. 12:20Nav bīstamāka Zvēra...kā tas, Ierocis...ko Uzradījis cilvēks.... lai visu Zemeslodi turētu savās ķetnās---Bailēs trīcošus.... visu cilvēku cilti
A-Toms...
savās laboratorijās Klusībā izperinājis
Mēs-pa vecam-ar akmentiņiem joprojām-viens otru...tāpat kā pērtiķi
Skaidrīte G. 27. feb 2014. 11:43Mēs esam skarba un stūrgalvīga tauta , kas netiecas ko mainīt sevī!
Skaidrīte G. 27. feb 2014. 11:42Varētu padomāt , ka mums to slideno momentu ( vīra ( sievas ) mātes veidolā ) problēma drīkstētu pastāvēt tikai (! ) Latvijā , ka citas tautas pat nezina , kas vīra vai sievas māte IR !
Dzēsts profils
27. feb 2014. 11:38Bet...ja nu Viņš ir Kunga prātā...uz leju neskatās-cenšas noiet Taisni
Elitá K. 27. feb 2014. 11:35Panjeema koku rokás...(ká Tu kljushku)...un kljuva par cilveeku.....
Skaidrīte G. 27. feb 2014. 11:33Mums tā akmeņu mētāšana notiek nesmalkjūtīgi ... nav brīnums , ka jākrīt.
Ingrida X. 27. feb 2014. 11:32... man, Skaidrīt, ļoti! patīk Tava pierakstījuma pēdējais teikums:
" Mēs tikai mēģinām kaut kādā veidā netveramo darīt kaut uz brīdi tveramu , kā es to darīju savā dzejolī." .. Jā, mēs jau visi mēģinām ko saprast, reizēm noformulēt nenoformulējamo.. gadās- atmetam ar roku, tad- mēģinām no jauna- šādu vai tādu- migliņu sevī kliedēt..
Dzēsts profils
27. feb 2014. 11:31...līdz Viņš Pats paklupa...jo neskatījās KAS Zem kājām smalkjūtīgi Meta akmeni SievasMātes Dārziņā
Dzēsts profils
27. feb 2014. 11:29Viss ritēja gludi...beidzot!!! /uz Laiku - nezināmu/ Miers, saticība ar VECO...
Skaidrīte G. 27. feb 2014. 11:28Es , mīļie , runāju tikai par to , kas mani , kā cilvēku uzrunā ! Ko varu saprast , kas man ko māca !
Es nešūmējos , jo man tā mūsu latviskā šūmēšanās reizēm piegriežas ( tajā skaitā par tām vīra ( sievas ) mātēm ! )
Var jau visu dzīvi vārīties vienā un tajā pašā sulā !
Sandris X. 27. feb 2014. 11:27Sievasmāte ar zelta stīgas (tāda nokarena puķe) uzlējumu man sāpošo muguru (ierīvējot) izārstēja ! Pavisam nopietni .
