Par meliem iepriekšējais, bet šis par dzirdu - dzirdu!!1
Dzirdu ..dzirdu -- nav meli, bet gan ļoti ""aizņemta "" cilvēka neizdarība, kurš iedzīts strupceļā un ir neapmierināts ar esošo realitāti , iekārtu, himnu un karogu...
Nogrēkojies labo un bez pukstēšanas!

Mīlestība.....Mīlestība,tā ir asiņaina bŗūce,kura iegriežas dziļi dvēselē,vienalga kur - ķermenī.....Ko nevar izdzēst,lai arī kas tur tālāk arī būtu bijis.Diemžēl,ar gadiem tā dziest,paliek patīkamas atmiņas un cieņa vienam pret otru,dzīvojot kopā.

Reali-tad Tev uz NASA...

Es jau TEVI sen ...sen uzzīmēju .tad, kad man bija pirmais blogs par Pēdējo naivuli...tā noformējuma bildē bija arī lācītis ...pirms to ievietoju...galvā ieskrēja doma- ņemt to nost vai atstāt...
Tu joprojām esi tais pašās Attiecības...  

Slavenajām  Lācīša ķepainīša konfektēm uz papīrīša izmantots darbs
Rīts priežu mežā  mecenāts Tretjakovs lācīšu gleznotāja vārdu-nodzēsis... bet tāpat info ir saglabājusies...un paši lāci-arī

Šīs salīdzinājus man liek domāt,ka savannu un oāzi nekad nedrīkst likt klāt,lai tos salīdzinātu.Viena izdedzina līdz pamatiem visu,bet otra spēj atdzīvināt jebkuru dīgli,kuram patīk saldā dzīve tortes veidā.

Jaunībā tā ir impulsīva un nepatstāvīgā,bet brieduma gados stabila un vērtīga -un tas ir fakts.

Man viņas ir diezgan nesaprotamas..tātad neesmu Josefa cienītāja.

Nevaru brokastot, jo mīlu Tevi,
Nevaru pusdienot, jo mīlu Tevi,
Nevaru vakariņot, jo mīlu Tevi,
Nevaru aizmigt, jo gribu ĒST !!!

Patīkamas topošās brīvdienas !

Vah! Vajadzētu Tevi iepazīstināt ar manu bijušo mājas pārvaldnieku- sadopamuti saucas!   

- Kāpēc baznīcā vāc ziedojumus?
- Tāpēc, ka Dievam nav naudas, bet mācītājs neļauj viņam dzīvot baznīcā, ja nav apmaksāta īre.  

Līdzību negarantēju ,   nūju var atpazīt ..   

  

Mazā naktsmūzika   allegro ritmā ..

Fejuc,ar labu nakti.

mairit, tā ir labi slēpta fejas būtība pret labiem cilvēkiem.   labu nakti. fejai arī laiks čučēt.

Es labāk novēlēšu labunakti  

Fejuc,ceru,ka par to nepieprasīsi samaksu.Bet ja godīgi,aizskustināji.Tagad rakstīšu vēstuli savam cilvēkam.

Es novēlu Tev LAIKU!
Ne tādu, kurā esam nebeidzamā skrējienā, bet gan tādu, ko veltām viens otram.
Es novēlu Tev VĀRDUS!
Ne tukšus un ne tādus, kas sāpina otru, bet gan īstus un vērtus.
Es novēlu Tev MIERU!
Ne tādu, kas ārēji miermīlīgs, bet gan tādu, kas ir patiess un īsts Tevī pašā.
Es novēlu Tev PRIEKU!
Ne tādu, kas uzlikts sejā, kā izcila maska, bet tādu, kas laužas ārā no Tavas sirds un vaigā nevar palikt nepamanīts!
Es novēlu Tev LAIMI!
Ne tādu „lielo”, uz kuru mēs gaidām visu mūžu, dažbrīd pat it kā „nīkuļojot”, tā arī nekad to nepamanot, bet gan tādu, kas mums katram tiek dota, kā dāvana katrā mūsu dzīves mirklī.
Es novēlu Tev MĪLESTĪBU!
Ne tādu, kas skan, kā „vispār pieņemta norma”, bet VAIRĀK – vairāk par to, ko spējam, vairāk par to, ko iedomājamies, vairāk par to, ko no mums „prasa” un vairāk par to, ko, šķiet, spējam dot. Vairāk par to, ko mēs uzdrošināmies.
Mīlestību dot un saņemt it visos tās izpausmes veidos!  

Nedaudz pārspīlēti , bet pareizi gan   !

laimiņ, a priekš kam man tie kliedzēju burti (varbūt nemaz nezini, ka CL izmanto kliegšanai).
feja spīdzina klusi, ilgi un nežēlīgi.