Skaidrīte G. 12. jan 2014. 13:25Ne tikai diezgan , bet ļoti izteikti : te parādās mantas , varas .... kāre !
No otra mēs gribam daudz , bet aizmirstam , ko varam dot !!!
No otra to labāko , bet no sevis ?! Kā sanāk ????
Dzēsts profils
12. jan 2014. 13:09Neuzticēties,tas nozīmē nedzīvot un vai tad tu nebūsi jau miris,pat vēl dzīvam esot...... tā lūk
Atis K. 12. jan 2014. 13:07Principā tas pats ko es rakstiju.''Par savu naudu viņas iegribas''.
Alise .. 12. jan 2014. 12:44..man nevajag zīmēt, man vajag ..dancot!!
Alise .. 12. jan 2014. 12:42..visi dara tā...max, nu nevajag ..kā visi
max m. 12. jan 2014. 12:36Kas dàrzà,kas dàrzà...
Visi dara tà...
Greizais telefons..
dakteros..jeb téshos mammàs
Leonora t. 12. jan 2014. 12:03Jautājumu par stereotipizāciju patiesīgumu vai melīgumu vienmēr jārisina ,analizējot konkrēto situāciju un cilvēku.Bieži vien stereotipi veidojas arī "spilgtuma efekta"ietekmē.
Stereotipi ir ļoti noturīgi,un pārmaiņas tajos notiek tikai ilgākā laika posmā.Vairāk piekritu Gitai.
Atis K. 12. jan 2014. 11:11Tie ir tie paši stereotipi un aizspriedumi.Ja kāds nav tāds kā visi,tad tas ir tuvu PĒ.
Skaidrīte G. 12. jan 2014. 11:08Mīlestība ir kā uguns :
Tā pievelk kā naktstauriņus .
No kā atkarīgs ,
Lai spārniņi neapdegtu ,
Lai liemiņa neapdzistu ,
Lai abiem būtu labi ?!
Alise .. 12. jan 2014. 11:07..Neteikšu neko, paklusēšu!!...Man skumji ...par divkosību!
Aleksandrs V. 12. jan 2014. 11:00Nē,man tas nešķiet - smieklīgi,bet gan skumji.....
Alise .. 12. jan 2014. 10:52Paldies, nē...tur man nevajag parunāties, pati visu zinu, ko vajag!
Paldies, Feja!
