Aleksandrs V. 2. jan 2014. 21:23kuku,tā uzreiz - pareģot nevar.....Bet, ja zini savu ceļa virzienu,tad viss ir iespējams un pareģojams....
savsem k. 2. jan 2014. 21:21Nu , loģiski taču - kurš pa priekš , tas pirmais pie siles
Dzēsts profils
2. jan 2014. 21:20Tu gribi teikt,ka tev kk salvas pielipussas un tagad sskkaudi nepareizaa tonnkaartaa
Dzēsts profils
2. jan 2014. 21:18Kur teikts,ka tie kas skrien mums pa priekssu tie laimigaaki
Ineta L. 2. jan 2014. 21:18Re, forši padalīties pieredzē un ieteikt ko
Dzēsts profils
2. jan 2014. 21:15 Es ar saku- nevis krāsoju, bet zīmēju, gleznoju acis.
Mani daba apveltījusi ar garām skropstām. Bet visām jaunām, vecākām iesaku- pirmkārt labs miegs actiņām, rīvētu svaigu gurķu, melnās tējas biezumus maisiņos, ta var domāt par vizāžistu. Man vecmamma uz adāmadatām uztina vati, rīcineļļā mērcēja, smērērēja skropstas, lai kuplākas. Veselīgas acis neatsver nevienu vižāzistu, savu prasmi. Acis jau mums domātas, lai skaidri, gaiši raudzītos apkārt.
Bet vispār jau patīk, ja piemēram, brūnām acīm mīksts, zils acu zīmulis.
Dzēsts profils
2. jan 2014. 21:13Visi rāda Spalvas...lai atrastu partneri... ja kāds nav pārliecināts---tas dižojas visvairāk... tā piesaistot uzmanību
Izdzīvošanas-evolūcijas beznoteikums!
Aleksandrs V. 2. jan 2014. 21:12Sniegax,varbūt citreiz der......Bet ,der arī padalīties.....
savsem k. 2. jan 2014. 21:12Nu tad saki pieklājīgi - "šamais vecītis" ..
SniegaxCilvēks J. 2. jan 2014. 21:09...mamma man mācīja tādus vārdus nelietot, tāpēc nevaru neko pateikt...
savsem k. 2. jan 2014. 21:08Nu protams , kādai daļai noteikti ... tiem kas lec mums pāri neieskrienoties
Dzēsts profils
2. jan 2014. 21:05Vai dziive ir kaa sacensibas,kurss aatraak,taalaak,augstak
savsem k. 2. jan 2014. 21:02Pasaule pamazām atspirgst no pārdzīvotajiem svētkiem




