Elitá K. 30. dec 2013. 10:43Smaartfoons taustinjpieskaariena zhagareljos truukst ,,uz kriita,, Jaunajaa gadaa p a n j e m t a i s........Daigai vnk.....
Elitá K. 30. dec 2013. 10:36Eeee-taa ir Daiga Jancene uz bildes ar savu vieniigo draugu un miiljaako-BURKAANU!!!
Atis K. 30. dec 2013. 10:35Līdzīgi kā tie,kuri mūžīgi meklē vainīgos savām nebūšanām.
Ineta L. 30. dec 2013. 10:30Labas domas rada labus darbus, tā ir, bet ne katrs ir spējīgs tikt pie labām domām, vienam otram dzīve apstātos, ja viss apkārt pēkšņi nokārtotos, jo psiholoģiski nav spējīgs pieņemt, ka laimes atslēdziņa ir pašā, nevar tikt vaļā no "mūžīgā cietēja" ampluā. Zinu piemērus, kad cilvēks jutās laimīgs tikai caur šo mūžīgo ciešanu prezentēšanu apkārtējiem, jo bija atkarīgs no tām emocijām, ko saņēma, kad apkārtējie žēloja. Bet vienā labā dienā žēlošanās avots tika likvidēts, cilvēkam iestājās ļoti nejauka depresija, labi, ka pats to saprata un meklēja speciālistu palīdzību.
Gita i. 30. dec 2013. 10:27...tā lavi apskatot ( pēc tava komenta ),nonācu pie secinājuma - sakodiens! zobi tie tomēr
Gita i. 30. dec 2013. 10:24.....nu vispār jā......smaids kā atņirgti zobi....
Gita i. 30. dec 2013. 10:20.......jā!
bet drusku tā žēlabaini tomēr izskatās tas "briedis"....
Gita i. 30. dec 2013. 10:18...jā, dažreiz izdevīgāk ik pa brīdim atcerēties un likt atcērēties kādam viņa pāridarījumus
Ineta L. 30. dec 2013. 10:16Biezpiena saldējums ziemas sajūtu radīšanai-sniega pikas
Dzēsts profils
30. dec 2013. 10:14...nu katram jau ir dota brīva izvēle...un katrs pats atbildam par savu izvēli...
valija o. 30. dec 2013. 10:11Es piekrītu Atim,pagriesties tu nevari neatļau
Atis K. 30. dec 2013. 10:07Es labāk cenšos nelīst tais labirintos.
Dzēsts profils
30. dec 2013. 10:06...protams - ir maldīgi domāt, ka Dievs izved no labirinta.... Tieši pretēji - Viņš tajā ieved, lai pamudinātu meklēt pašam sevi... un Viņu... Tomēr labā ziņa ir tā, ka Dievam vienmēr ir rezerves izeja no labirinta!
Atis K. 30. dec 2013. 10:05Ir vesela čupa tādu,kuri tikai gaida,lai viņiem palīdz.Vienvārd sakot-dzīvo uz citu rēķina un paliek dusmīgi un apvainojās,ja piegriežās tādiem palīdzēt.
