- Vienmēr uz pasaules kāds , kuram bez Tevis ir auksti - senā dziesmiņā dzied ...,
nekas nav mainījies ----- joprojām ...  
Mums tikai ->> otra sildošā plauksta ir jāatrod ...un tad , bez vārdiem pat - SARGĀS un SILDĪS !   

Sievietes ...un miklas...

Paldies par jaukām atziņām! Atbildot uz jautājumu, kāpēc rakstu blogus, varu pateikt, ka tā arī ir daļiņa manis... šeit un tagad...
Savas pārdomas...atziņas es saucu par Sirds un Prāta īssavienojumiem. Tie ir eksploziju mirkļi kaut kur iekšienē, kad kaut kas nodzirksteļo...un izplēn pelēkajā ikdienā... Vēlāk, mēģinot atcerēties šos īssavienojumus, bieži vien to nespēju... Tas ir izdzisis... izplēnējis... Tādēļ cenšos tos piefiksēt uz Baltās Lapas... un pirms kāda laika radās pamudinājums padalīties ar notvertajiem mirkļiem.... Bez kādām ambīcijām un mērķiem - vienkārši padalīties.... Ja kaut kas no manām atklāsmēm kādu aizskar, es ļoti atvainojos. Bet es esmu es un nevēlos izlikties ne labāks, ne sliktāks... Varbūt slikti, ka nerunāju tā kā māca pareizie, bet diemžēl nezinu, kā tie māca, jo televīziju neskatos... kino neskatos... ar Hamletu pazīstams neesmu... grāmatas lasu tikai retās... Tā kā vairāk ieklausos sevī, nevis uzspiestos vai piedāvātos viedokļos.
Nu kaut kā apmēram tā varētu atbildēt, kādēļ rakstu savas pārdomas...

Tā kā būtu labi,ja tas urnas nestāvētu blakām,kuras ikdienā lietojam.Tas,ko tajās izmetam ,droši vien nav vajadzīgs.Lai to ved tur,kur tam jābūt.

Dažs labs vadonis sargā ne tikai sevi,bet arī spēj iedalīt citus cilvēkos rīdziniekos un nerīdziniekos un tad histēriski plātīties pret tiem,kuri neļauj to izdarīt.Lūk šādi mīlam un sargājam sevi...tevi,lai pats velns sargā,laikam, princips šāds.Droši varu teikt,ka mani pasargās mans sargeņģelis.

Interesants domu gājiens,bet neviļus uzdodas jautājums,ja patiesas jūtas un emocijas rodas tikai klātesošā dzīvē,tad kāpēc Tevī tomēr rodas vajadzība rakstīt kaut vai šos blogus,vai ne jau emociju dēļ un citu atbildes spēles uz tām ...un skatoties izrādi ,cilvēks taču arī ir klātesošs,tāpat kā esot mežā un klausoties putnu čivināšanā,jo tas taču arī ir tikai putna,vai dabas iekšējā stāvokļa atbalsojums mūsos,mēs paši taču to neradām...kaut gan,radām gan...un tieši mūsu pašu iekšējo stāvokli,šeit un tagad...
Jā,varbūt tiešām ir tā,ka citu spēles aizrauj tāpēc,ka pietrūks kaut kā sevī,bet cilvēks nav noslēgta sistēma,kas spēj dzīvot tikai un vienīgi no savu iekšējo emociju pasaules,caur citu spēlēm, mēs varam mēģināt kaut nedaudz dziļāk izprast arī savu iekšējo pasauli,jo viss vienā-viss,kas notiek ar mums,notiek mūsu pašu izzināšanai...vai mēs to apjaušam,tas jau ir cits jautājums Tas tā-tikai manas pārdomas ...

....Juta....un kas tur slikts?.......

......nekad neesmu tevi kā NEzvēru uzlūkojusi ...

Pasarg' Dievs! Kā gan es kādu kur varu nolikt?! Mēs visi jau paši esam sasēdušies uz laktām, kur kuram ērtāk un apsegušies skaistiem saukļiem par "augstām lietām"nejūtam ērkšķos, kas ir mūsos... Tos it kā neredz, bet tos jūt...

Neesu nemaz tāds zvērs.

Redz nu , kā pašam Dainim patīk nolikt visus bez savām domām un viedokļiem taisnā rindā uz vienas laktas

...patiesībā maz ko zinu par Hamletu,,, un par hamburgeriem,,, Zinu tikai to, ja pūlim ieskaidros, ka labāks ir Hamlets, tas izvēlēsies Hamletu. Ja ieskaidros, ka labāks hamburgers, tas izvēlēsies to... Te nu ir mūsu izvēles brīvība, ja neprotam ieklausīties sevī, bet viedokļos...

......    ...Ati- cik mīļi  

......nu labi- lai tas tavējs   .....tad manējais Dievs būs malējais (labajā pusē) !

Man šitā!

Ak, man Dievs!!!...vidējais skrien man tieši pretī..

Ar varu jau nevienu nebaro .. Gan to , gan citu ,,pārtiku,, katrs pats izvēlas , ir liela atšķirība , no kura ,,plaukta,, to paņemsi .

...un kurš no abiem minētajiem ikdienā Tev tuvāks...?

Hamlets un hamburgers man gan nešķiet radinieki ..