Es ar savējām gan nespēlējos  

Ik mirklis , aiziedams, ir sevi piepildījis ..., neatceros autoru , bet tā viņš i , Kuku ... un tikai pēc laika katrs lācīC saprot - zaudējis ko vai guvis ...

Jaunas tapetes - un būs labāka kā nobružātā  

Ingrīd,...zinu to sajūtu...Mums laikam katram ir savs stāsts par Lācīti, ko nevar...un laikam nevajag stāstīt...Un saprotam par vēlu...nu, nevajag urbināt...nevajag...

Jā , tāpēc dzīves un lācīšu pildījumus labāk nesalīdzināt  

Ilonci ..., cik bieži tieši tā arī izrīkojamies - ar lācīšiem saviem ...

Cerams , ka ilgtspējīgo tualetes zeķi un cepuri neieviesīs  

Kuku , apēstais / izdzīvotais / transformējas - vērtībās citās ->> lācītim katram - savādākās ...

Toties silti un mājīgi...Un pamēģini atņemt...   

.........bieži, IlonCi, labāk nevajag gan.
Bet- ne jau es to pildījumu pētīju! Kādam labpatikās vnk 'iekost'; ai, lai nu paliek!

Nē , tas tikai dzīves pildījums  

Neizskaidrojami ..., bet fakC , IlonCi ...

Mēs esam tie, ko apēdam ..., Kuku ?

Guna..., tur jau tas joks!   Kad Sasildāmies - nu ļoti gribas uzzināt, kas tur iekšā...Urbinām, urbinām, urbinām... Vai vajag?

Jā , kā tikai atnāk - uzreiz apēdam  

Tieši otrādi , Kuku - katra diena ..., mirklis pat - ar savu nāk - pildījumu ...

Atšķirībā no lācīšiem un konfekšu kastēm dzīves pildījums zināms - katru dienu to ēdam  

IlonCi , tā jau aksioma  - savs lācīC mīļuma sinonīms ir...

Ak , šie vīrieši ! Bez rotaļlietām - nekādīgi !

http://www.youtube.com/watch?v=rt7ZxN4UYok

Es nezinu, kas tur tiem lācīšiem vēderā - atsperes, zāģu skaidas vai vate, bet zinu vienu - ar viņu (ar lācīti) vienmēr būs SILTI, lai cik vieni tajā brīdī mēs jūtamies...