Nevajdzēja jumtu bruģēt!!!  
Un varbūt pietiks par to!?

   .... pie kioska, slimnīcā, ballītēs .... savās mājās, darbā vietu ir tik daudz, bet ja konkrēto, atsakot vienam draudzībā ... uzsūtīja draugu.

Viņiem jau tā, šo traģēdiju .... mīļo zaudējumu būs grūti aizmirst gadiem, zinu pēc sevīm, tad kāpēc vēl to visu padarīt sāpīgāku ... regulāri atgādināt, kad ieskatīsies ... tā uzpeldēs, kā jau teicu, viņiem nav iespējams izmest no sirds, tiek piedāvata spihologa palīdzība, drauga plecs, bet Tu gribi plucināt tās brūces, viņi ir tikai cilvēki, kuriem jādzīvo tālāk, tāpat viņiem ir bērni, kuriem būs smagi pieņemt dzīves kritumu, dzīvojot traurā. Mēs katrs kādreiz esam zaudējuši dažādu apstākļu sakritībā ..... un tas ir smagi, tādos brīžos gribas klusēt savā nodabā, bet tas nav tas labākais, bet arī ne Tavējais priekšlikums  :((

Gadi iet,Lauris paliek tepat,un viņa domas arī tādas pašas

Mjaa....un kaa tad shii nelaime KALPO cilveecei....

Vai jau esi iesniedzis Saeimas Juridisko un Sociaalo lietu  komisijai kaut vienu priekshlikumu?

Janka laizj tipiski latviskaa garaa!Varbuut tomeer atstaasim tuviniekus mieraa? Vinjiem jau taa ir neatgriezeniski smagi un lieka urdiishana jau naak no masu meedijiem.Buusim tak pieklaajiigi!

Sandi,un kā gan Tu tik droši zini to,varbūt ne tikai tētis un māmiņa

šos - bojā gājušos - netaisīja dievs ......... bet tētis ar māmiņu......

Ak,Dievs,cik nu var,vai domā,ka ar to būs kas līdzēts??VIŅUS vairs neatcelt,lai cik ļoti lielas ļaužu masas līdzi justu

Dzīvojam materiālajā pasaulē, kur nauda nav greznība, bet gan elementāra dzīves nepieciešamība.
Un ja par augstākām sfērām - nauda ir mūsu enerģētikas līmeņa rādītājs. Tātad, cik Tev ir naudas, tik daudz mērķtiecīgi vērstas enerģijas...Citu variantu nav, lai kā gribētos aizbildināties.

Kāds nu tur bubulis.Ja viņu nepārvērš par elku-tīri labi var sadzīvot.

ja kājstarpi atslēgsi .........viss būss....
pa sirdi tikai ķirurgi un garīdznieki ņemās........

Ir kam piestāv, ir kam nepiestāv.

Valdi,mana laime nav meklējama laikā,vnk-gribēju teikt,ka aiz mūžīgās steigas nav laika ieklausīties,ko saka iekšējā balss,aizmirstam apstāties un palūkoties apkārt...un kur tad steidzamies,vai ne paspēt izdarīt arvien vairāk,arvien ātrāk..paspēt nenokavēt lielo rubli,jo tas taču sola tik daudz...bet aizmirstam paspēt atrast paši sevi šai laikā ...
laiks pats par sevi nav,to nosakām mēs,kas iedalām to,lai vieglāk varētu vadīties ikdienā un laime nu nekādīgi nav proporcionāla laikam,kura vienmēr trūkst,jo paši to tā iedalām...Mēs dzenamies pēc laimes,bet tā nāk,kad beidzot beidzam to tvarstīt... varbūt

Arī man kā Dzintrai - varen dūšīgs sargeņģelītis un gādīgs - kamēr es  reizēm visai aplam drosmīgi bez lokatora pa dzīvi, viņam mūždien mani no kaut kurienes jāstiepj laukā...Jānes pāri...Jāvelk no ūdens...
Pieļauju, ka tad, kad satiksimies reiz aci pret aci, man vajadzēs visai pamatotus argumentus aizstāvības runai.    

Es taa vairs nespeeleejos !Manam taads,,chujs,,,ka es viens pats te ar seviim ,,rubii fishku,,...

...Vai laime ir proporcionaala laikam...kura vienmeer truukst?

Maijinj,taatad tava laime mekleejama laikaa?

Nesnauž, tikai varbūt- pārak klusu un delikāti par sevi atgādinā... reizēm derēja - kā ar mietu pa pieri.