Gita i. 15. nov 2013. 09:46...nu tieši tā,Ati!
Ķecerīga doma man vienmēr bijusi- cik daudz karogu pie mājām plīvotu,ja būtu ļauta brīva izvēle bez sodu draudiem
Atis K. 15. nov 2013. 09:41Ciest nevaru,ka karogi ar sēru lentām jākarina pie katras iespējas.Ne es sēroju,nekā.Sodu negribās maksāt par neizkāršanu.
Skaidrīte G. 15. nov 2013. 09:39Domas - tas ir kā vējš vai strauta ūdens : nākošs un ejošs . Tās nevar apturēt ...var tikai piefiksēt kaut ko no tām ... darīt tās kaut cik materiālas.
Domas ir tāds pat nezināmais kā daudz kas cits šajā pasaulē.
Gita i. 15. nov 2013. 09:03....varbūt dzīves asumiņam ? ...."apetītes " dažādas- dažiem patīk asi piparoti ēdieni,dažs ne cukuru ,ne sāli pat nelieto.....
Gita i. 15. nov 2013. 08:54Leonorai ..... ...piekrītu!
bet Ati nesaprotu ...ar ko tev nav nācies satikties?...ar laipnību?
Dzēsts profils
15. nov 2013. 08:52Nepietiekama uzmanība iedarbojas graujoši....cilvēks kaltīs līdz kaut kādām robežām, līdz lauzīs savus principus un aizspurgs līdz tīkamai urdziņai un dzers , piepildot visu izjūtu šūniņas ar spēka dziru Meklēs to kas pietrūkst ...kam sarunas...kam uzmanības...kam kas cits...
Leonora t. 15. nov 2013. 08:18Nekas nav tik dārgs kā tas,kas tiek dots bez maksas,gan laipnība,gan flirts.Tās abas ir kā dārgakmeņi,ja tos nepulēt,tas nemirdz.
Atis K. 15. nov 2013. 06:28Par tēmu.Kategoriski nepiekrītu.Man nav gadijies ar tādu sastapties.
Atis K. 15. nov 2013. 06:26Man tāda līmeņa atiecības uztrauc jau pašā iesākumā un tādas neturpinu.
Atis K. 15. nov 2013. 06:22Kad gultā sāk smaržot pēc meža un kad viņa piegriežās-sākās sānsoļi.
savsem k. 14. nov 2013. 23:10Nu , nez vai kāds vispār to vēlās - tic viņš kaut kam , vei ne ..
Mairita G. 14. nov 2013. 23:07Labāk jau kam ticēt,citādi negribēsies uz nāves gultas mirt.






