Mjaaa....dziivee gadaas ljauni joki,ja MIILAM tikai sevi.

...atkal- sieviete kaut kāda Dārgakmeņa lomā...ko sargāt...   bet lai nenosūbē- jāspodrina - regulāri...kā nauda...

Bet mēs paši esam vainīgi.....Nemākam būt savaldīgi un piekāpīgi !
Mani senču senči dzīvoja saticīgi un draudzīgi,tā arī dzīvoja visa apkārtne....Tā dzīvoja tauta līdz 1940 un 1949g,kad sakas deportācija,kad ienāca cittautieši,kuri uzspieda savu gribu un visu ko citu.
To saka mana meita,kura dzīvoja Jaunzelandē,kur cilvēki neslēdza ārējās durvis,neielauzās un nezaga,nebija vajadzības....Sabrūkot PSRS,PSRS iedzīvotāji izklīdz pa visu pasauli,kā rezultātā izjuta neķitrības attālīnās valstis....Tā ir audzināšana un cieņa vienam pret otru.To man izstāstīja meita,vairākus gadus atpakaļ.
Nezinu,kāda dzīve rit paradīzē,bet nevajag tālu skriet,te pat pat skandināvijā,dzīve rit daudz efektīgāk, jo nav tādu mankārīgo un neiecietīgo,katrs zina savu vietu ./

Neesmu no fanotājiem , bet tomēr patīkami !   

nam ir Divdesmit Septiņas Puses...visās sevi varat atpazīt, kā savu Otru....
Labiņie ...tik labiņi...

Mums ar sieviņu ir palaimējies - ar pirmo piegājienu    

...vai...kas tad nekaitētu dzīvot ,ja cilvēki būtu cilvēciski un iecietīgi un saprotoši!
Tad jau uz Zemes paradīze būtu, Aleksandr  

...jā- no savām kļūdām  iemācīsies!
Bet kā palaist vaļā to otro...to kas pats loabprātīgi nevēlas prom iet  
Laikam nesapratne ir tieši par to....
Viegli tad,kad jūti- šis cilvēks mani "gremdē" un es sarauju attiecības ,jo sevi mīlu tik ļoti ,ka novēlu sev jaukāku dzīvi!...bet ja partneris neliekas zinis -jo viņu apmierina viss...ko tad....kā tad var mīlēt sevi?- laikam tikai garīgi  
nu tāds man tas domgājiens pēc šī citāta izlasīšanas....

Gita,mūsu pasaulīte sastāv no dažādiem cilvēkiem,kuriem ir savi viedokļi,savs audzināšanas stils un savas uztveres spējas......Bet pastāv viens vārds visiem - CILVĒCISKUMS !,kam vēlams būt piekāpīgam visādām situācijām.....Ja tas pats agresīvais,pats negatīvākais cilvēks noks vai nonāktu šausmīgā vai ļoti grūtā situācijā,bet tai mirklī atrastos labvēlīgs cilvēks,kas sniedz palīdzības roku,tad negatīvais pārvērstos par labvēlīgo...Mainītos par 100% vai par 180*, jo labdarība dot pozitīvās emocijas...Jā,ir arī izņēmumi no vēstures,kas ir pretējs teiktajam,ir arī tadi,kuri nemainās..Bet tie ir izņēmumi.ar ko jāsamierinās...Tāda ir tā dzīve.

No savām kļūdām jau arī mācās...ne tikai vadās pēc ieteikumiem un padomiem. uzsiti punu...nākošreiz tāda pati  kļūda negadīsies....savu mācību saņēmi

...iecietība...tieši tā, Aleksandr!
Bet būs ļaudis kas teiks- esi bezrakstura vājš cilvēciņš ,ja samierināsies bez kaujas ,ja atlaidīsi, ja pieritīsi otra cilvēka piedāvātajam...

...Kū...bet mūs taču māca samierināties! Un ezotērikā arī ir sastopamas pamācības- katrs cilvēks ir skolotājs, katrās attiecībās kas jāiemācās, viss kas npotiek mūsu dzīvē ir ar mērķi-nekas nav lieks un nevajadzīgs...utt
ir ko padomāt...

Paldies ,ance !

Lai tā būtu...., ja ir pie kā pieķerties.....Kad lielos ūdens baseinos peldies vai iekrīti,tad glābiņš jāmeklē, ja nav spēka.....,vēlams pieķerties,kas dod cilvēkam atelpojumu - atvieglojumu....

...100% taisnība- rets kurš māk mierīgi parunāt,lai iztiktu bez apvainojumiem!
Un kāpēc tā notiek?...tāpēc ka šķirtie parasti grib viens no abiem   ...un otrs cilvēks to uztver kā apvainojumu sev!

Pat ļoti jāpiekrīt šim citātam..ir attiecības , kuras ceļ un kuras gremdē

Labrīt Aleksandr---  pāldies-- dziesma tieši vietā...lai Jūms laba diena...!!!  KK pajokoja---pēc stiprās kafijas vajadzēja pie ka pieķerties...!!!!   

Ieva,tā ir iecietība,audzināšana...Ja tā neeksistē,rodas daž ne dažādi kašķi..Pie kā noved....- pie sasistās siles !!!

To es vakar še pat novēroju.

Tur tā lieta,ka mēs nemākam izrunāties mierīgā ceļā,sākas histērijas,apvainojumi un aizvainojumi,bet arī kredītlietas var risināt mierīgā ceļā.Bet pirmais ko cilvēks tādās situācijās dara,meklē iespējamos veidus kā otram ieriebt un izdarīt sāpīgāk.Tāda ir tā cilvēka daba.