...kruts šņorējums.

...tas nozime Liga ...ka neesi vel visu pameginajusi...ta nevar but...ka neatradisi...savu milako pozu...

Un ko tad,ja tādas mīļākās pozas nav?

..nez vai tas atbilstu tēmai...smaidīt īpaši nav par ko , un figas kabatā turēt tas ir riebīgi

Nu ...Šķirties ar smaidu un figu kabatā  

kuku, iesaki savu versiju

Un kādā pozā tev pašam patīk pozēt ?

Jā , tieši tā - virsraksts iespaidīgs  

kuku, Tu laikam iespaidojies no mana ne ipasi veiksmīgā bloga nosaukuma(labakam piedāvajumu nebija, jau biju izsludinajusi, ka ņemsu vērā ieteikumus)..Tev kaut kā uz kapraču stāstiņiem velk

solvit, jāpiekrīt!

Hmmm ... tā bez darba un algas var palikt  

Jā ... no literatūras spriežot vairāk darba bij kapračiem , nevis advokātiem ...

Dzīves režisors tā ir uzbūvējis šo filmu, ka cilvēkam ir dots prāts, līdz ar to emocijas, kas viens otru nepārtraukti čakarē.  

Nu tad jau Tu neko daudz nevari zināt, tikai citu subjektīvās atmiņas , ietērptas literārā formā

..jā, Lindiņ, tik vienkārši, bet patiesi!!!

Tajos laikos manis vēl nebij šaj pasaulē  

kuku, atmiņu vakars.. .kad debesis bija zilākas un zāle zaļāka

Jā , agrākos laikos šķīrās veselīgāk   ...

dusmas ...sekas tam- galvassāpes, sirds un asinsvadu slimības...  

Man bērnībā patika māsīcai visu ko meistarot, viņa bija pacietīgs bērns ar ļoti gariem matiem..ar savām meitām īpaši neaizrāvos, kaut ko dažreiz "uzmudžināju"

"priekos un bēdās uz mūžu ciest vienam otru kā zobu sāpes, līdz nāve mūs šķirs"...