Kū, kas zin kas zin.   Ar vīriešiem kā ar bitēm. Nekad neko nevar zināt. Varbūt Sandītis mums slēpts ģēnijs.    

Sandīti, Pūķītis Tev gribēja pateikt, ka no Tevis ne Pikaso ne Mikelandželo sanāktu..kā ieciklējies uz opozīciju

    http://www.youtube.com/watch?v=6IaM03cuTqg

Sandīti, jums jau nekad nekas nav pa prātam, lai ko ar sieviete teiktu.

..ar vēlmi iet savu ceļu ir par maz, jābūt mērķim, jābūt ticībai!!!

Visbiežāk jau škiršanās noris tad, kad vismaz vienam no pāra ir tik slikti kopdzīvē, ka - pa acīm jau nāk ārā... un tad tiešām ir dikti grūti saglabāt- pašcieņu- un neizteikties par to otru visu , ko nu gribētos pateikt. Liekas, ka nu jau ir vienalga- ja sāp man, tad lai otram arī tā dzīve neliktos kā rožu lauks.. nu tik izteikšos.No malas dikti nesmuki izskatās un izklausās, tomēr - var saprast to, kuram sirds pilna-- varbūt pirmo reizi mūžā ir sadrosmējies pateikt to, ko patiesībā domā un jūt...
Ne par velti taču - šķiršanās ir ilglaicīgs process- retikad izšķirās ar pirmo piegājienu, kur nu vēl - ja ir bērni.

tas ir sliktākais ko vīrietim var pateikt sieviete.......ļaunāk nevar būt, es tavā vietā izdzēstu visus blogus un nokaunētos ........ par tādu prātošanu..

pikaso, anitiņa tev gribēja teikt, ka tu prāto kā sieviete...... kapish?

Valdi! Apskatīti visi aspekti? Cik jaukas perspektīvas...Universālais olbaltums...Dzīvot ceļmalā  nu gan vairs nebūtu droši...

http://www.youtube.com/watch?v=ESQtsZIFWSM

Blogi forši, PECCATOR db, Tu vīrietim neparasti iejūtīgi prāto. Bet es laikam esmu  ar vairāk racionālu dzīves uztveri. Klauvējiet, un jums taps atvērts...Tik visaptveroša cilvēkmīlestība?
Jā, ūdeni un maizi iedošu, rētas pārsiešu, arī pajumti negaisā neliegšu. Bet uz palikšanu neatstāšu pasaules garāmgājējus. Jā, mēs satiekam daudzus, daudzi satiek mūs. Bet ir kas, ko sauc par personīgā komforta zonu - teritorija, kur beidzas pasaules kņada, lielceļu bezpersoniskā steiga, zemes ceļu svešo likteņstāstu putekļi, līdzcilvēku ierasti iemītās taciņas, sev dārgo cilvēku lēnām izgaistošās pēdas... Tā ir teritorija, kur vieta tikai paša dvēselei, ilgām, un vēl varbūt - Dievam? Lai viņš dod man prātu nepiepēdot svešos likteņos...  

Dzintra, lai izdodas

kaut kas labs, man jau tagad kārojas, recepte norakstīta:)

Sandi, man prieks,ka tev patīk

Manuprāt mīlestības sākas katram ar pašu un tad vis pārējais,bet tās ir tikai manas domas

,,Mīlestība sākas ar Dievu...ar Mīlestību pret Dievu!

patīk......

To arī novēlu ,- visiem pozitīvu enerģiju un pareizi uzlādēties .

Lai nu kā,man šķiet,ka nams nedrīkst būt arī gluži caurstaigājama sēta,kur var staigāt un caurstaigāt jebkurš,arī tas,kas reiz iespļāvis sejā,vai morāli ,vai fiziski izvarojis...jā,es varu viņam dod maizes riecienu,vai skaidru ūdeni,bet ja maizi sabradā un ūdenī piespļauj un dubļainām kājām izstaigā,pat neparūpējoties tās kaut nedaudz noslaucīt,tad tas nozīmē tikai to,ka cilvēks pats neko no dzīves nemācās un neciena savas mājas...Radītājs ir parūpējies,lai pasaulē būtu gan skaistais,gan ne tik skaistais,tā tas ir arī ikvienā no mums,bet pareizi vien ir,kā rakstīji,svarīgi ir tas,kas mājo mūsu sirdīs,mūsu dvēsselēs-tumsas ,vai gaismas pārsvars...
Es patiesi priecājos,ka pasaulē ir tādi cilvēki,kā PECCATOR db,paldies Tev arī par Taviem blogiem

Jautrīte, ik pa laikam atļaujos pievērt acis kalorījām