Ineta L. 12. aug 2013. 13:18

Aha, Kū, tieši tā!

Dzēsts profils 12. aug 2013. 13:14

es pat, Inet, teiktu, ka visai kodolīgi par mums...svilpojam tik tālāk   

Ineta L. 12. aug 2013. 13:07

Jap, kaut kas uz to pusi ir, pat lielākā daļa Palasīju citus, nē, citi neder!

Ineta L. 12. aug 2013. 13:01

Frēzij, šajos pasākumos daudzos biju, un atmosfēra tur ir pozitīva, ja vēlas, var iesaistīties visādās nodarbēs gan skatītāja statusā, gan pašam līdzdarboties: malt graudus ar akmeni, kalt monētas, šaut ar loku vai arbaletu, ļauties zintnieču slotiņu vēzieniem un šamaniskai mūzikai, ietērpties to laiku drānās, klausīties un skatīties dazādu folkloras kopu un makslinieku uzstāšanos, pavērot daudzos dalībniekus, kam tas pa lielai daļai ir ne tikai hobijs, bet arī savdabīgs dzīvesvieds.

Frēzija v. 12. aug 2013. 12:56

    Pasakains ceļojums - atpūta, Inet, iespējams izdevās saplūst, iejusties ar cita laika varoņiem  

Frēzija v. 12. aug 2013. 12:54

    Paldies  
       ..... to vien tik daru kā rokos  

ierakstam «lai veiksmīga...»
Frēzija v. 12. aug 2013. 12:52

  Tas viss ir dabiski - attīrīšanās, kas notiks, ja pasaule neraudās ..... . Man prieks, ka dzīvoju vietā, kur Viņa raud, kad vajag un ne tik ļoti  

Dzēsts profils 12. aug 2013. 12:46

Jādzīvo sev! Pareizi..tā Raņevska teica..Vispār viņas aforismus un izteicienus der palasīt, ļoti interesanta un kolorīta persona bija..
Nav ko izniekot savu dzīvi ievērojot diētas, pievērst uzmanību skopiem vīriešiem un būt sliktā noskaņojumā..Kaut gan tas sliktais noskaņojums jau atkarīgs no daudziem aspektiem..

Dzēsts profils 12. aug 2013. 12:38

Aizbrauc līdz Spicei Rīgā.. Ar troleibusu no centra...Kam Tev Ķīnas mūris? Tā Tevi tur gaida!   

ierakstam «Rāpot slinkums»
Dzēsts profils 12. aug 2013. 12:35

Skaisti uzrakstīji!    Interesantas pārdomas.. Zini..tā saka, raud debesis//skumji utt.. Es teiktu, viss atkarīgs no cilvēka emocionālā stāvokļa..Ja tev liekas ka raud..tad dvēselē tavā neapzinātas skumjas..es teiktu - veldzējošais lietus..visai izsalkušai zemei pēc sausuma.. Viss atdzīvojas.. Nu vai nav pamats smaidam? Reizēm jau saulainajā dienā māc skumjas...un tu gribi ēnā paslēpties ..kā tiešā, tā pārnestā nozīmē..

Gita i. 12. aug 2013. 11:46

...un daļu sabojā nepareizi slīpējot
Bet par Mēru visiem zināmo....man citas domas,Anita....aktieris viņš izcils- aktieris!...viss kā PR un tikai!
Tikai tuvākie zin - cik viņš mīļš un laipns un labsirdīgs viņš patiesībā...

ierakstam «lai veiksmīga...»
Kurzemniece E. 12. aug 2013. 11:40

nu i rāpo tepat,gan jau ķīnieši paši atrāpos

ierakstam «Rāpot slinkums»
Ineta L. 12. aug 2013. 11:35
Kikabidze K. 12. aug 2013. 11:33

Nez, kā tur ar to pārstāšanu gribēt un piepildīšanos.   Pamazām "mācos" gaidīt, nevis visu tagad un tūlīt.

Sandis x. 12. aug 2013. 11:30

vot tochna.....


Kikabidze K. 12. aug 2013. 11:28

Tāpēc, ka mēs sievietes esam ne tikai stiprais dzimums, bet arī smadzeņu krokas vairāk.   

ierakstam «Kāpēc tā.....?»
Sandis x. 12. aug 2013. 11:21

nu re, Anita līdzīgi ka es domāju  
Kū, runājot par "žubēm" un lietu ir cits stāsts..... reiz, skaidrā vasaras dienas laikā, saka līt lietus... biju kopā ar meiteni un mēs skrejam pa peļķēm basam kājām, hmmmmmm, izmirkām.... un tad uzspīdēja saule (ka tagad man aiz loga) parādījās varavīksne.... tad sekoja skūpsts.....
lūk, vel viens ieskats lietus lietas (smieklīgi- lietus lietās   )  

Anita A. 12. aug 2013. 11:18

Laikam jau dzīvē viss notiek  tikai pēc priekšapmaksas veikšanas...Karma, vai. Gribēt jau var, bet dabū - tikai pelnīto. Un to nu gan ne vienmēr gribas!
Koelju tikai centās paplašināt cilvēka apziņas lauciņu, pārlika robežstabus. Parādīja, kur paši sev uzliekam šķēršļus, ar kuriem tad nu cīnamies. Uzlauzt mūrus nav viegli, bet atrast tajos atvērtas durvis -  vēl daudz grūtāk.

Ineta L. 12. aug 2013. 11:15

"ja ņe trus, no ja bojusj"- normāli , nebaidās  apreibinātie un idioti...

Sindija J. 12. aug 2013. 11:15

Viss tas ir individuāli :)
Notiek gan tā, gan tā.

ierakstam «Kāpēc tā.....?»
Autorizācija