....nu nezinu ...par to atraitni...jo biju izskiries...kamer vina bija dziva,bet ta ari pec manis nevienu neatrada....nodzeras...un sava maja nosala ziemassvetkos...

Pūķīt,un kurš tas būtu?Pagaidām manu simpātiju ir ieguvis tikai Romis.

Sonja,ir jau arī pozitīvi noskaņotu vecīšu.Bet tad viņiem ir jauki bērni,kas vienmēr ir blakus.

Mairitiņ, es Tev jau sen šeit redzu reāli ņemamu vīrieti, tikai nesaprotu, ko Tu tik ilgi gaidi.  

Protams, ir arī tā, bet- esmu redzējusi daudz patiešām gaišus  cilvēkus jau dikti cienījamos gados, kuri palikuši  v ieni- dzīvesbiedri viņsaulē, bērni - katrs savā dzīvē... un tomēr- viņu stāstos un attieksmē pret dzīvi ir tāds rāms gars... gaišs un piepildīts.. pat atminoties dikti nejaukas lietas..Laikam jau no cilvēka atkarīgs-- kā viņs uztver to būšanu vienam.

Oki doki,atvaino.Bet atraitņi parasti ilgi vieni nedzīvo.

kad iemīlēju sevi ,sapratu, ka šī mīlestību būs mūža garumā

....Mairit, ja Tu doma par manu gimeni...tad mana sieva ...jau kadu laicinu atdusas kapos...

Sandi,un tad ārstē zilumus.

Pūķīt,nu ja domās,tad var jau bērnudārzā skatīt.

Oki doki,šajā jautājumā esmu pesimiste.Ja nav spējis saglabāt iepriekšējo ģimeni,tad ir tāda uts.....

Sonja,tā jau noteikti ir,bet skatoties uz vientuļajiem vecīšiem,reizēm šķiet,ka kaut kas viņos salūzis.

kāp uz tā grābekļa  tik ilgi kamēr viņš salūzt ..... job..

...Mairit ...Tavs teiktais nerimejas...

Mairitiņ, nu Tu man nošokēji. Kā apmirs? Nē taču. Viņi tikai mainīsies varbūt - paliks jaunāki un jaunāki..   

Katram būs viens cilvēks, kurš vienmēr būs visvistuvākais-  katrs pats  sev..

Sandi,bail no grābekļiem.A ja nu rozā brilles un visu mūžu velc to āzi līdz.

bet tas nenozīmē ka es tā dzīvoju pareizi, esmu slinks  , resns un vientuļš ...... tas ko es rakstīju ir mana ieprogrammētā motivācija ko psihologs  iekala .....

Pūķīti,nav slikti teikts,bet ar gadiem visi apmirs.

netaupieties kapam.......