Ak, man atvaļinājumu nedēļa jau pusē, nu sakiet,kur paliek laiks

Liidziiga doma bija vienaa citaa aforismaa,,TAUTA VAR IZTIKT BEZ KARALJIEM,BET KARALJI BEZ TAUTAS NEKAADI!,,

Skarlet, skatoties jau kuro dienu Tavos blogos, visur jūra, ūdeņi, atpūtas alkas pārņem, ek, līdz atvaļinājumam nedēļa.

Paldies Ineta   

Paldies , Alis, es Tavas domas ar vienmer "ieklausos", t.i. lasu ar interesi, un daudz kur viedokļi sakrīt vai arī sanak paskatīties citā rakursā.
Skārletas romantiskajās dzejās arī ir interesanti "iegremdēties"... nav man tādas makslinieciskas iztēles, bet, kad nolikts priekšā un izlasīts, tāpat kā ar mūziku--kaut kas saviļņo, "paķer".

..Inetai par komentiem   

Var, un kā vēl var   

Sīkumi var nokaitināt vairak par "lielumiem"

Dzīvi veido miljoniem šķietamu sīkumu,bet ja padomā,tad vai sīkumi nav tie,kas veido arī mūs, mūsu attieksmi pret dzīvi un vienam pret otru

Tieši ta, Skārlet, dažādība , iespējams ir tā, kas neļauj garlaikoties, un jauki, ka arī netā ir  dažadi cilvēki, jo katrs ir veidojies dažados apstākļos, dazada temperamenta, rakstura, ir interesanti iepazīt un izprast arī citu viedokli un pieredzi.

Mēs katrs par sevi esam katrs neatkātrojams,citiem patīkam citiem nē,citi mūs pieņem kādi esam,citi vēlas pārtaisīt pēc sava ģīmja un līdzības.Burvība tomēr ir tajā,ka esam tik dažādi un mums tik labi ir būt kopā

Kaut kur netā lasīju, ka neaizvietojamo nav, .... ir neatkārtojamie Iekrīt sirdī vai prātā vai kur tur vēl..atmiņās paliek ilgi-ilgi.
Grozies ka gribi, cilvēks ir sociāla būtne, citam retāk, citam biežāk vajag sabiedrību.

Guna anuG, Paldies   

Vienkāršs, cilvēcisks prieks par cilvēkiem līdzās

Pateicu , ko vēlējos pateikt ...

Jauku atvaļinājumu , Skārlet ...   

Tik nesaki, viens par visiem,visi par vienu

Visi vienas ķēdītes posmiņi esam ..., viens paC - nevar bez pārējiem iztikt , vienu ->>  var nākošais nomainīt ..., tā kkā  .

Inese , tāpēc jau arī tapa šis blogs ->> aicinājums iziet ārpus amigospļaviņas !  

Reiz pasaules krāsas sāka strīdēties , kura no tām cmukāka , vērtīgāka, nozīmīgāka  .Nozibēja zibens ,nogranda pērkons, sākās stiprs lietus. Krāsas sarāvās bailēs, saspiežoties ciešāk un atbalstot viena otru.Lietus tad teica -

„Jūs,muļķa krāsas, strīdaties savā starpā, mēģinot dominēt pār pārējām ! Vai tad jūs nezināt, ka katra no jums ir radīta savam uzdevumam? Sadodaties rokās un nāciet pie manis.”
Krāsas paklausīja un sadevās rokās , izveidojot Varavīksni. Lietus turpināja:

,,No šī brīža, kad līs lietus, katra no jums stiepsies pāri debesīm lielā krāsu lokā – kā atgādinājums tam, ka jūs visas varat sadzīvot mierā.Varavīksne ir cerības zīme par nākotni.”
Atcerēsimies Lietus gudro mācību - nevis dominēt , bet sadoties rokās   ,tikai tā top ->>>>>>> Varavīksne !